Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Tomēr nedz nepatīkamais starpgadījums, nedz draudīgi plānais ledus pārgalvīgos makšķerniekus līdz šim nav spējis atturēt.
Raugoties uz Varkaļu kanālu, paveras pirmajā brīdī neticams skats – aptuveni 20 vīru ar makšķerēm un ledus urbjiem staigā pa ūdens virsmu, taču, ieskatoties vērīgāk, vietām tomēr var samanīt rēgojamies arī ledus kārtu, ko draudīgi apskalo ūdens. Bez gariem gumijas zābakiem uz apledojušā kanāla, kas savieno Babītes novadu un Jūrmalu, uzkāpt šķiet neiespējami. Tomēr makšķernieki pārliecināti apgalvo, ka ledus arī atkušņa dienās joprojām ir vismaz krietnu sprīdi biezs un ielūzt nevar.

Savukārt tas, ka tikai pārdesmit metrus tālāk skalojas ūdens, makšķerniekus līdz šim nav atturējis un arī neatturēšot no lielā loma gaidīšanas. Nodrošināšanās ar metāla āķiem vai citu drošības aprīkojumu, kāpjot uz ledus, neesot prioritāte. "Galvenais ir labs garastāvoklis," smej makšķernieki. Tomēr drošāk esot turēties divatā, saka kanāla krastā sastaptais Aleksandrs. Uz Varkaļu kanālu vīrietis brauc pat divas trīs reizes nedēļā – pēc darba vai kad brīvāks laiks. "Neeju tālāk. Tur taču ledus ir tikai kādus trīs centimetrus biezs. Nezinu, kā viņam nav bail," atzīst Aleksandrs, norādot uz kādu vientuļu makšķernieku tālu prom no krasta, kurš, šurpu turpu staigājot, intensīvi pārbauda ledus biezumu. "Tālāk eju tikai tad, ja esmu kopā ar draugu."

Savukārt rīdzinieks Aigars stāsta, ka Varkaļu kanālā šosezon makšķerē pirmo reizi: "Šodien neko nenoķēru." Tomēr citkārt lomi esot iespaidīgi – izvilkti brangi asari, vimbas, raudas, pat līdaka, – ar rokām rādot platu žestu, stāsta zemledus makšķernieks. "Uz ledus nav bail kāpt. Esam te vairāki, ja kas notiks, kāds noteikti pamanīs."

Par laimi šosezon Pierīgā vēl nav reģistrēti noslīkuši zemledus makšķernieki, atklāja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta preses pārstāve Inga Vetere. Gads bēdīgi sācies makšķerniekiem, kuri izvēlējušies kāpt uz plānā ledus Rīgā, Buļļupē. "Pienāca ziņojums, ka uz ledus stāv makšķerēšanas aprīkojums un blakus izcirsts āliņģis. Savukārt trešdienas vakarā saņēmām ziņojumu par vēl vienu šādu gadījumu netālu no negadījuma vietas. Darbu uzsākuši ūdenslīdēji," pastāstīja I. Vetere. Viņa kārtējo reizi atgādina, ka ledus biezums ir ļoti nevienmērīgs. "Tas var šķist ļoti biezs, bet nereti uz pavasara pusi patiesībā ir čagans kā sniegs un zem cilvēka svara lūzt." Ledus biezumu, īpaši upēs, ietekmē vairāki faktori: straumes, gaisa temperatūras sasilšana, ūdens transports un citi.

Taču aizvien īpaši bīstamas ir vietas zem tiltiem. Lai gan ik gadu tiek tērēti prāvi līdzekļi slīcēju glābšanā, un cilvēku informēšanā par nepieciešamo drošības aprīkojumu, zemledus makšķernieku pārgalvība turpina pieaugt. "Ledus ir drošs tikai tad, ja uz tā neuzkāpj," aizvien atgādina glābēji.

Video ieskats zemledus makšķernieku gaitās: