31.12.2012 16:34

Raibs kā dzeņa vēders – 2012. gada spilgtākie notikumi Pierīgā

Autors  Apriņķis.lv
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
75:25 – 18. februāra referendumā no četriem balsotājiem trīs bijuši par valsts valodu kā vienīgo oficiālo valodu valstī. To, ka iedzīvotājiem jādodas balsot, lai krievu valodai netiktu noteikts otras valsts valodas statuss, pie balsošanas iecirkņiem Siguldā komentēja šādi: "Šausmas, ka latviešiem savā valstī jācīnās par valodu!" 75:25 – 18. februāra referendumā no četriem balsotājiem trīs bijuši par valsts valodu kā vienīgo oficiālo valodu valstī. To, ka iedzīvotājiem jādodas balsot, lai krievu valodai netiktu noteikts otras valsts valodas statuss, pie balsošanas iecirkņiem Siguldā komentēja šādi: "Šausmas, ka latviešiem savā valstī jācīnās par valodu!" Krišjānis Grantiņš

Esam apkopojuši šāgada nozīmīgākos notikumus Pierīgas pusē, kas ietekmējuši ne tikai šo reģionu, bet arī visu Latviju. Publicējam pirmo daļu.

Kalvīša laika tukšie pieminekļi

Pieminot treknos gadus, atceramies, kā kaimiņš bankā ņēma kredītu, lai nopirktu jaunu mājokli. Tāpēc sarosījušies tie cilvēki, kas vēlas iegādāties dzīvokļus, kuri pēc krīzes vētras pārbrāšanās palikuši bez saimnieka. Rīgas apkārtnē ir simtiem privātmāju, kuru cena joprojām turas liela.

Grāvmalas tīra fotogrāfi un šuvējas

Gada sākumā pie darba ķērās simtlatnieki jaunā formātā. "Vasarā var lasīt sēnes un ogas, bet ziemā ar iztikšanu ir ļoti grūti," atzīst bez darba palikusī profesionāla šuvēja Fatima, kura bija nodarbināta kapu sakopšanā. Novada sakopšanā darbojās arī ilggadējs fotogrāfs Jānis Beks.

Laika mašīna Murjāņos

Leģendārās sporta skolas aprīkojums ir kritiskā stāvoklī, pedagogu atalgojums – niecīgs. Februāra vidū Murjāņu Sporta ģimnāzijas mācībspēki izkliedza pasaulei savu sāpi: vieglatlētikas treneris Gints Bitītis, kurš pats savulaik absolvējis šo skolu, atzina, ka paskarbie apstākļi un inventāra trūkums sportisko garu jauniešos neveicina.

75:25

18. februāra referendumā no četriem balsotājiem trīs bijuši par valsts valodu kā vienīgo oficiālo valodu valstī. To, ka iedzīvotājiem jādodas balsot, lai krievu valodai netiktu noteikts otras valsts valodas statuss, pie balsošanas iecirkņiem Siguldā komentēja šādi: "Šausmas, ka latviešiem savā valstī jācīnās par valodu!"

Kareivīgie tomātu audzētāji

Ķekavas novada Baložu izcilās dārzniecības "Neslinko" vadītāja Elga Bražūne marta sākumā bija spiesta sākt mēnešiem garu cīniņu, lai pierādītu, ka viņu paspārnē augošās šķirnes ir audzējamas arī bez "autortiesību" mesliem. Valsts augu aizsardzības dienests tiesājās ar Bražūniem, cenšoties sodīt par kādas no Krievijas nākušas tomātu šķirnes sēklu tirdzniecību, ko Bražūni uzskata par savu – jo to piemīlinājuši Latvijas apstākļiem.

Vilcienu izturēja, gājējiem – bīstams?

Marta sākumā vēsturnieks Mārtiņs Mintaurs ar mūsu palīdzību vērsa uzmanību uz "Latvijas dzelzceļa" vēlmi nojaukt pirms 70 gadiem celto tiltu pār Mazo Juglu uz Salaspils un Stopiņu novadu robežas. Lai gan tilts gada beigās joprojām nav iekļauts vismaz vietējas nozīmes kultūras pieminekļa sarakstā, metāliskais vēstures liecinieks vismaz netika nojaukts. Aptuveni 200 iedzīvotāju rakstiski bija pauduši savu atbalstu tilta saglabāšanai.

Nopirks vai nošaus?

Aprīļa vidū kulmināciju piedzīvoja biedrības "Par brīvu Lielā Baltezera krastu" cīņa ar skandalozā projekta "Pērle" būvniekiem ezermalā Ādažu novadā. "Lieta ir tik liela, ka mani vai nu nopirks, vai nošaus," intervijā komentēja biedrības vadītājs Artūrs Priede, kurš teicās piedzīvojis gan izsekošanu, gan tika apsūdzēts izspiešanā, gan diennakti pavadīja aiz restēm. Gads ir galā, ezera aizstāvju cīņa nav beigusies, bet "Pērle" jau top.

Brauc pie līgaviņām

Līgatnes lāču zēni, kas uz lāču mājas rekonstrukcijas laiku maijā apmetās Ķekavas "Mežavairogos", pašās gada beigās devušies atpakaļ uz mājām. Kopdzīve gan neizvērtās jauka, līdz laulībām viņi nemaz netika. Lielie un mežonīgie dzīvnieki pusgadu nonīka šauros aizsprostos, – lāču izsūtījumu komentēja "lāču mamma" Velga Vītola.

Brīva vieta entuziastiem

Nodzeltējušas sienas un drēgnums – trūcīgais valsts atbalsts zinātnei skaudri redzams Baldones observatorijas telpās. Zvaigžņu pētnieks un Latvijas Universitātes Astrofizikas observatorijas Baldones Riekstukalnā vadītājs Ilgmārs Eglītis, maijā izrādot observatriju, spiests atzīt – naudas pietrūkst visam, doktorantūru beigušajiem darbiniekiem jāsamierinās ar simt latu atalgojumu mēnesī.

Sašūpo Ropažu mēra krēslu

28. maija vakarā Ropažu novada domes opozīcijas deputāti panākuši savu – priekšsēdētājs Ivars Gailītis (LZP) ir zaudējis amatu. Savā krēslā atgriezās ilggadējais Ropažu galva Antons Cibuļskis (RA).

Sveiki, mīļie!

Pēc mūsu raksta par cilvēku meklētāju Mārtiņu Ziebergu Vangažu frizierei Ņinai Kalniņai izdevās atjaunot sakarus ar radiem Ukrainā pēc 20 gadiem neziņā. "Tūdaļ piezvanīju uz redakciju un pateicu, kas esmu," pirmo soli, lai izdotos sazināties ar radiem, atceras Ņ. Kalniņa. "Jūtu, ka manas un brāļa bērnu attiecības būs jaukas un sirsnīgas!"

Norvēģu fermas lielā cūcība

Valsts vides dienesta inspektori maija beigās konstatēja smagu vides piesārņošanu Allažmuižas cūkkopības uzņēmumā SIA "Baltic Pork". Devāmies uz notikuma vietu un kļuvām par aculieciniekiem tam, ka norvēģu lielfermā noticis mēģinājums veco jumta šīferi norakt iekšpagalmā. Savukārt Tumšupē iepludinātie cūku mēsli upītei nodarījuši pāri ne vien Siguldas, bet arī Ropažu novadā.