Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

RP izstrādātie grozījumi likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" paredz papildināt šo likumu ar jaunu normu, kurā noteiktas reliģisko svētku dienas: 6. janvārī – Zvaigznes diena, 7. janvārī – pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki, 15. augustā – Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki un ebreju svētki "Jom Kipur" jeb Grēku izpirkšanas diena un 31. oktobrī – Reformācijas diena.

Savukārt grozījumi Darba likumā paredz, ka papildus patlaban likumā "Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" noteiktajām svētku dienām (brīvdienām) darbinieks varēs izvēlēties vēl vienu apmaksātu svētku dienu no likumprojektā piedāvātajām reliģisko svētku dienām atbilstoši savai reliģiskajai pārliecībai.

Ekonomikas ministrija vērtē, ka viena papildu brīvdiena maz ietekmē ieņēmumus – tie var samazināties par 0,08 procentiem, un likumprojektā paredzētās darbinieka tiesības kalendārā gada laikā izvēlēties vienu papildu brīvdienu reliģisko svētku svinēšanai neradīs "valsts mēroga brīvdienai līdzvērtīgu ekonomisko ietekmi", teikts likumprojekta anotācijā.

RP koalīcijas partneri iebilda pret šo ieceri: "Vienotība" – norādot, ka valsts ir atdalīta no baznīcas, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) – ierosinājumu skaidrojot kā daļu RP priekšvēlēšanu kampaņas un izsakot gatavību par izmaiņām likumos diskutēt pēc vēlēšanām.

Par grozījumu nodošanu komisijām balsoja galvenokārt RP un "Saskaņas centra" (SC) deputāti, pret – "Vienotība" un VL-TB/LNNK.

Aptaujājot politiķus, uzņēmējus un iestāžu vadītājus Pierīgā, dažādus viedokļus uzklausīja arī portāls "Apriņķis.lv".

"Atbalstu," par iniciatīvu teic Olaines domes deputāts Andris Tolmačovs (PCTVL), kā galveno uzsverot nepieciešamību oficiālas svētku dienas statusu piešķirt pareizticīgo Ziemassvētkiem. "Savulaik, kā zināms, to (pasludināt par svētku dienu pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus – aut.) ierosināja PCTVL un SC. Kāpēc vienai sabiedrības daļai svētki ir [likumā noteikti], bet citai – pareizticīgajiem, tradicionālai konfesijai, gandrīz trešdaļai iedzīvotāju – ne? Pašreizējais ierosinājums ir kompromiss," vērtē A. Tolmačovs.

Viņš nenoliedz: iebildumiem, ka Latvijā svētku dienu ir gana daudz un ka tas ietekmē saimniecisko izaugsmi, ir pamats, taču, akceptējot papildu svētku dienas, varētu pārskatīt līdzšinējo svinamdienu kalendāru, lai apmaksātu brīvdienu nekļūtu vairāk.

"Zinu, ka diezgan daudzi uzņēmēji darbiniekiem, kas vēlas svinēt pareizticīgo Ziemassvētkus, šajā laikā ļauj ņemt atvaļinājumu. Vai tas ir apmaksāts un uz kopējā atvaļinājuma rēķina – tas jau ir cits jautājums," pašreizējo situāciju komentē Salaspils domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars ("Vienotība"). "Tiesa gan – ja neesi ne kārtīgs kristietis, ne jūdaists, vari palikt bez papildu brīvdienas," viņš ar smaidu piebilst, taču arī secina: tā kā vada pašvaldību ar iedzīvotāju neviendabīgu etnisko sastāvu un konfesionālo piederību, uzskata, ka "risinājums jāatrod" – pēc viņa vārdiem, tas visvairāk attiecas uz pareizticīgo Ziemassvētku svinēšanu.

"Domāju, tas neko daudz nemainītu," to, kā grozījumi ietekmētu skolas bērnu ikdienu, vērtē Baldones vidusskolas direktore Dzintra Knohenfelde. "Kā jau pēc katrām brīvdienām, arī pēc šīm būtu grūtāk atsākt mācības, pirmajā skolas dienā bērniem daudz biežāk gadās aizgulēties, bet kopumā, man šķiet, viena brīvdiena skolas darbu daudz neietekmētu."

Maizes ceptuves "Lāči" valdes loceklis Normunds Skauģis priekšlikumu ļaut izvēlēties svētkus vērtē pozitīvi, taču atzīst: "No saimnieciskā viedokļa, tie ir papildu izdevumi. Iespējams, kompromiss varētu būtu nepamaksātas brīvdienas," viņš pieļauj. N. Skauģis arī nenoliedz – no otras puses, svētkos ļaudis vairāk pērk viņa uzņēmuma produkciju, tiesa gan noiets būtiski atšķiroties atkarībā no tā, vai svētki ir vienu vai vairākas dienas, jo svētkus cilvēki īsti izjūt, ja ir iespēja svinēt vairāk nekā vienu dienu, ir pārliecināts maiznieks.

"Negatīvā ekonomiskā ietekme būtu neliela, politiskā – diezgan liela," grozījumu iespējamo efektu vērtē Krimuldas mērs Mārtiņš Ozoliņš ("Reģionu alianse"). "Latvija ir nacionāla valsts, kurā latvieši grib draudzīgi sadzīvot ar visām pārējām tautībām, ir atvērti viņu centieniem kopt savu kultūru, taču mehānismi, kā identitāti var saglabāt lielas un mazas tautas, ir atšķirīgi," viņš atzīst un uzsver – oficiālu statusu, viņaprāt, pelnījuši svētki, ko svin latviešu tradicionālās konfesijas, par kādām viņš atzīst luterāņus un katoļus. Pēc M. Ozoliņa domām, ja oficiāli kļūtu pareizticīgo un jūdaistu svētki, nav neiespējams, ka pēc zināma laika nākamais solis varētu būt, piemēram, ierosinājums līdzīgu statusu piešķirt musulmaņu Ramadanam.