Viņa izkopto dabas vērošanas mākslu ik pa laikam novērtē arī Latvijas Neatkarīgā televīzija, kura, kārtējo reizi aizšāvusi garām ar laika prognozi, pareizo atbildi dodas meklēt Allažmuižas virzienā.
Pēc senlatviešu iezīmētām dienā
Pastiprinātu uzmanību dabas norisēm Jānis sācis pievērst vēl studiju gados, kad mācījies lauksaimniekos. Tolaik, pirms vairāk nekā 50 gadiem, gadījies ļoti spēcīgs meteoroloģijas skolotājs, kurš pateicis: "Tas, kurš nevar trīs dienas uz priekšu laiku pateikt, nav nekāds agronoms. Tādam nav, ko darīt kolhozā."
Jānim meteoroloģija iepatikusies, pašmācības ceļā viņš izzinājis daudz dažādu grāmatu, kā arī pievērsies patstāvīgiem dabas vērojumiem. No sākuma savus laikapstākļu novērojumus kārtīgi pierakstījis, rūpīgi, pa gadalaikiem, bet, uzkrājot pieredzi, Jānis sapratis, ka no piezīmēm nav nekādas jēgas. Iespējamība, ka novērotais atkārtosies, ir pavisam niecīga.Tagad Jānis vadās galvenokārt pēc senlatviešu iezīmētām dienām. Galvenā no tām esot 29. septembris – Miķeļdiena. Vērojot laiku šādās konkrētās dienās, varot spriest par to ilgtermiņā, pat līdz gadam ar precizitāti līdz 70 %.
Sniegu Ziemassvētkos nesola
Meteoroloģijā pastāv arī dažādas ikdienā novērojamas likumsakarības. Vecie lauksaimnieki zinājuši – ja vista ilgi neiet gulēt, tad otrā dienā gaidāms lietus. Ja agri pošas pie miera, tad – laiks būs labs. Tāpat – ja bezdelīgas lido augstu, tad būs labs laiks, ja zemu – lietus. Līdzīgi ir arī ar kukaiņiem, kas, tuvojoties lietum, lido zemu. Jānis atceras laikus, kad pa upēm ar laivu braucis, – pirms lietus no kukaiņiem nav bijis glābiņa.
Šad tad noder arī dzīvnieku uzvedības novērojumi. Piemēram, šī gada vēlo rudeni varēja noteikt pēc ežu vēlās laišanās ziemas miegā – ap oktobra vidu. Bet pēc Miķeļdienas kļuva skaidrs, ka rudens būs garš, silts un mitrs. Jānis spriež, ka ziema var gadīties īsa, bet pavasaris atkal izstiepsies garāks. Noturīgu sniega segu varam gaidīt tikai janvāra otrajā pusē, februārī. Tas nozīmē, ka Ziemassvētki un Jaunais gads būs jāaizvada tumsā.
Par gaidāmo vasaru esot bail ko sacīt. Lai gan līdz šim ar prognozēm neesot vēl gadījies aizšaut pavisam greizi, Jānis cer, ka par nākamā gada vasaru kļūdās. Viņam ir aizdomas, ka vasara būs tropiski silta, mitra, ar ļoti spēcīgiem negaisiem un vētrām.
Sestais pasaules gals
Tuvākajām nedēļām Jānis laiku pareģo, ievērojot ciklona un anticiklona novietojumu. "Nedēļu uz priekšu var precīzi pateikt. Vairāk gan ne," atklāj dabas vērotājs. Teritorija, kuru Jānis labi izprot un pārzina, robežojas ar Latviju. Atsevišķās reizēs gadoties arī trāpīgi spriedumi par ārzemēm, bet ar to laikavīrs tik ļoti neaizraujas.
Par iespējamo pasaules galu Jānim spriedums bija skaidrs jau sen – šogad tas nepienāks. "Nesen skatījos televizoru, tur apmēram 80 gadus veca tante teica, ka jau apmēram piecus pasaules galus ir pārdzīvojusi. Tagad būs vien jāpārdzīvo sestais. Domāju, ka viņai taisnība," nosmej viedais vīrs un piebilst, ka mūsdienās par sava veida pasaules galu var uzskatīt pat brīžus, kad pazūd elektrība.
Jānis neslēpj, ka laika ziņas televīzijā paskatās, tomēr par sinoptiķu veikumu ir visai kritiskās domās. "Pagaidām mūsu meteoroloģiskie dienesti nav spējīgi paredzēt pusgadu vai gadu uz priekšu, tāpēc jāpaļaujas vien pašam uz saviem novērojumiem. Vienīgais, kam tiešām var ticēt, ir ["Latvijas Televīzijas" laika ziņu diktors] Toms Bricis. Tas ir spēcīgs. No viņa vajadzētu pamācīties mūsu galvenajiem meteorologiem." Laikavīra un T. Briča vērojumi un spriedumi par gaidāmo laiku nereti arī sakrītot.
Gladiolu mīlestība
Laikavīrs uzskata, ka arī bez speciālas izglītības var kļūt par labu dabas pazinēju. Tādi bijuši senlatvieši, kam dabas procesu pārzināšana bijusi izdzīvošanas jautājums. Arī Jānim svarīgi zināt, kāds laiks gaidāms, jo ar puķkopību – gladiolu audzēšanu – viņš aizraujas visu savu "nopietno mūžu". Ziedi vienmēr gājuši pie sirds. Gladiolas esot ļoti kaprīzas puķes, tāpēc tām nepieciešama īpaša rūpība un uzmanība.
"Jāzina, kad darīt katru darbu, lai pēcāk neizrādās, ka darīts par velti. Piemēram, lai nelaikā nepiemeklē lietus." Vasarās gladiolu ziedēšanas laikā Jānis braukā pa gadatirgiem. Dažreiz līdzi aizbrauc arī dēls un meita. Rīgā ir daži veikali un nakts tirgus, kur Jānis ved savus skaistos lolojumus.