20.12.2012 17:02

Ropažos jaunieši nevazājas apkārt, bet iepriecina pensionārus

Autors  Elīna Kondrāte
Novērtēt šo ziņu
(1 balsojums)

Kopš rudens Ropažu novadā aktīvi rosās jauniešu brīvprātīgā darba grupa "Kopīgais adījums". Katram no jauniešiem ir savs stāsts, kā iesaistījušies organizācijā, – viens bijis skolas delveris, citam brīvprātīgais darbs ir aicinājums.

Gaidot Ziemassvētkus, "Kopīgā adījuma" jaunieši uz piparkūku cepšanu bija aicinājuši Ropažu novada vientuļos pensionārus. Vēlā pēcpusdiena izvērtās sirsnīga un radoša. "Nemaz nezinājām, ka dzīvojam kaimiņos," sajūsmināta teic viena no apvienības dalībniecēm Anda, kas starp vecajām, vientuļajām kundzēm sastapusi savu ilggadējo kaimiņieni. Abas tūlīt pat norunā, kad Anda varēs ienākt ciemos un izpalīdzēt kādā sadzīviskā jautājumā. 12. klases skolniece atzīst, ka brīvprātīgais darbs viņai nozīmē lietderīgu laika pavadīšanu. "Ko tad mēs darītu šajā laikā – vazātos apkārt? Sēdētu mājās un skatītos televizoru?" Līdzīgās domās ir arī pārējie septiņi jaunieši, dažādu klašu Ropažu vidusskolas skolēni: Mārtiņš, Liāna, Alise, Matīss, Linda, Marika un Artis ratiņkrēslā. Pirmo kopīgo darbu – atsaucoties pensionāru lūgumam šķūnītī sakrāmēt malku – viņi paveikuši oktobrī.


Brīvprātīgās darba grupas izveides iniciatore ir Ropažu novada pašvaldības sociālā dienesta darbiniece Daiga Jokste. "Daiga piedāvāja mums ar Mārtiņu, un domājām – kāpēc ne? Pēcāk pievienojās pārējie," stāsta Anda. Mārtiņš piebilst, ka paralēli mācībām skolā aktīvi iesaistījies arī žurnālistikas un video pulciņā, kā arī ir brīvprātīgā darba organizācijas "Rīga 2014" aktīvs dalībnieks. "Tie, kas nav strādājuši brīvprātīgi, nezina, cik daudz ir zaudējuši."

Pārējiem bērniem stāsts ir citādāks – dalība "Kopīgajā adījumā" bijusi brīvprātīgi obligātā kārtā. "Daži jaunieši skolā ir "mani draugi"," stāsta D. Jokste, kura Ropažu vidusskolā pilda sociālā pedagoga pienākumus. Sieviete stāsta, ka brīvprātīgā darba grupā iesaistījušies arī tie bērni, kas pārkāpj skolas iekšējās kārtības noteikumus, stundu laikā atstāj skolas teritoriju. Nolūkojoties piparkūku cepšanā, nezinātājam šo faktu būtu grūti iedomāties – jaunieši cits caur citu stāsta, ka ir priecīga sanākt kopā, apmainīties ar idejām un iepriecināt vecāko paaudzi.

Jaunieši sākotnēji apvienību gribējuši nosaukt par pogainīšiem vai pogām. "Nosaukums radās pavisam nejauši – Mārtiņš sajauca tamborējumu ar adījumu, un nolēmām, ka būsim "Kopīgais adījums"." Skolas biedru attieksme ir pozitīva, un daudzi jau izteikuši vēlmi pievienoties, par ko "Kopīgā adījuma" jaunieši ir priecīgi. "Kādam taču būs mūs jānomaina," teic 12. klases skolēni Anda un Mārtiņš, paslavējot skolas biedrus, kuri nule izrādījuši atsaucību, palīdzot sagatavot tējas paciņas, ko dāvāt vecajiem cilvēkiem Ziemassvētkos.