Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Šoruden izstrādāts reāls plāns, kā nosiltināt 90. gados pavirši uzcelto un nenosiltināto baznīcu. "Telpās ir plus deviņi grādi," svētdien konstatēja draudzes prāvests Gaitis Dubults. Neraugoties uz aukstumu, pirmās adventes dievkalpojums bija plaši apmeklēts. Pērn ziemā baznīcā valdījis pat 17 grādu sals, savukārt vasarā lūgšanu zālē valda versme.

Pēc dievkalpojuma draudze un Z. Stankevičs iepazinās ar arhitektu plāniem, kā turpmāk nodrošināt baznīcai atbilstošu gaisa temperatūru kā ziemā, tā vasarā. To izstrādājuši arhitekti Māris un Ingrīda Krūmiņi. "Ēka pareizi jānosiltina, lai novērstu stindzinošo aukstumu ziemā un pārmērīgo karstumu vasarā," pastāstīja arhitekte Ingrīda Krūmiņa.

Siltināt nepieciešams ne vien ēkas sienas un jumtu, bet arī metāla balstus, pa kuriem telpā iekļūst papildu aukstums. "Pirmais solis ir nosiltināt ēkas fasādi no ārpuses un jumta segumu arī no iekšpuses, lai jumts nebūtu jāmaina." Lietderīgi būtu nomainīt logus un nosiltināt durvis. Lai siltināšanu padarītu efektīvāku, arhitekti paredzējuši izmantot modernās tehnoloģijas.

"Baznīcā varētu izmantot saules siltumu, iebūvējot Kanādā izstrādātas solārās sienas. Tās ir kā metāla panelis ar caurumiņiem, ko novieto nedaudz atstatus no sienas un caur to telpā tiek vilkts siltais gaiss, kurš, saskaroties ar metālu, uzsilst. Siena papildinātu jau ēkas esošo apkuri, palielinot tās efektivitāti pat par 50 procentiem," izvēlēto metodi pamato I. Krūmiņa.

Plašām telpām raksturīgs, ka siltais gaiss no telpas apakšas ceļas augšā un nenotiek gaisa cirkulācija, taču noskatītā solāro sienu sistēma gaisam palīdzētu cirkulēt. Arhitekte skaidro, ka veikt siltināšanu un izbūvēt solārās sienas vajadzētu vienlaikus. Sistēmas izbūve izmaksātu aptuveni 10 procentus no kopējiem remonta tēriņiem – 200–250 tūkstošiem latu. Renovācijas sākumu baznīca neprognozē, bet arhitekti ir optimistiski un cer, ka darbi sāksies jau nākamgad.