Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Svētdien, otrajā adventē, Piņķu dievnams gaida ticīgos uz īpašu dievkalpojumu ikgadējos Biķera svētkos. Esošās baznīcas vietā savulaik atradusies koka baznīca, kuru izpostīja Ivans Bargais savos karagājienos. Kad baznīca atjaunota, Rīgas rāte jaunajam dievnamam dāvinājusi biķeri ar Rīgas pilsētas ģerboni, jo Piņķi, lai arī ārpus pilsētas, tomēr piederēja Rīgas baznīckungu pārraudzībā.

Ziņas par senajiem notikumiem glabā pats Svētā Vakarēdiena kauss. Apzeltītā metāla traukā iegravēts senu notikumu apraksts: "Mūsu kunga 1662. gadā 9. decembrī ir šī Sv. Nikolaja baznīca pēc briesmīgā maskaviešu aplenkuma no jauna uzcelta, un tajā tiek pirmo reizi sprediķots." Jūrmalas iecirkņa prāvests Andris Krauliņš teic – biķeris ir ļoti sens, līdz ar to plašākas informācijas par to ir ļoti maz. Līdz šim pētnieku rokās biķeris, kuram ir valsts nozīmes kultūras pieminekļa statuss, nav ticis nodots, taču draudze ir nolēmusi pievērsties tā izpētei. "Līdz šim vienīgais, ko zinām, pateicoties gravējumam, ir tas, ka nav šaubu, kurā datumā Biķera svētki jāsvin."

Draudzei pat nav zināms, kas to darinājis. Uz biķera redzams sudrabā veidots tradicionāls Bībeles sižets – krustā sistais Jēzus, kuru apraud viņa māte Marija un māceklis Jānis. Pretī raugās eņģeļu sejas, biķeris rotāts ar greznām ziedu vītnēm, barokālās noskaņās iegravēti grezni burti, kas veido vārdu "Jesus", un citi uzraksti, kuru šifrēšanai vēl jāpievēršas. "Biķeris vēl glabā savus noslēpumus, par to noteikti būtu ko sacīt mākslas ekspertiem."

Padomju okupācijas gadus drošības nolūkos biķeris vadījis Rīgas Jāņa baznīcas lielajā seifā. Tikmēr Piņķos dievkalpojumi notikuši reti, baznīca bija nolaista, bet ne izpostīta, – vietējais kolhoza priekšsēdētājs neesot atbalstījis baznīcas darbību, taču nav pieļāvis arī tās iznīcināšanu.

Biķera korpusā izurbts neliels caurums, priesteris pieļauj, ka savulaik biķeris ticis izstādīts, piestiprinot pie sienas. Uz trauka ir arī iedobe, kas varētu būt radusies pēc piedzīvota kritiena.

Joprojām ik svētdienu gan biķeris, gan tam piederīgais apzeltītais oblāšu šķīvītis ar neliela krustiņa gravējumu tiek izmantots, dievkalpojumos noturot Svēto Vakarēdienu.

Svētku dievkalpojumā dziedās Latvijas Nacionālās operas soliste Inga Šļubovska, pie ērģelēm būs draudzes jaunā ērģelniece Liene Andreta Kalnciema.