Siguldas novads ir pirmais, kas rīkojies aktīvi latvāņu izplatības ierobežošanā, tas pašlaik nenotiek nevienā Latvijas novadā. Novadā ir izveidojusies veiksmīga sadarbība – latvāņu ierobežošanā iesaistās gan pašvaldība, gan zemju īpašnieki. Tomēr nepieciešams sadarbības loku paplašināt un iesaistīt pašvaldības, kuru teritorijas robežojas ar Siguldas novadu, jo tikai visiem kopā ir iespējams apturēt latvāņa tālāku izplatību, atzīst I. Eriksone.
Šogad latvāņa ierobežošanas pasākumu veikšanai un koordinēšanai Siguldas novadā izveidota ekspertu grupa, izstrādāts un apstiprināts “Latvāņa izplatības ierobežošanas pasākumu plāns 2011.–2017. gadam”, kā arī sagatavotas informācijas apmaiņas veidlapas un uzskaites žurnāls, izstrādāti invadētā zemes gabala novērtēšanas kritēriji, apkopota informācija par pakalpojumu cenām. Ekspertu grupa noteica teritoriju Siguldas pagastā, kurā uzsāka apzināt, kā tiek veikta latvāņu izplatības ierobežošana, un konstatēja, ka 2010. gadā četros zemes gabalos netika veikti nekādi latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumi. Izvēlētās teritorijas sakopšanai 2011. gadam Siguldas pašvaldība piešķīra 3000 latus. I. Eriksone atgādina, ka zemes īpašniekam jāatmaksā pašvaldībai visi izdevumi, kas radušies, veicot latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumus viņu privātajās zemēs. Trīs īpašnieki atteicās no pašvaldības organizētajiem pakalpojumiem un latvāņu ierobežošanu veica paši. Savukārt pašvaldība organizēja latvāņu ierobežošanu tikai vienā teritorijā. Pavasarī Lielās talkas ietvaros novada iedzīvotāji tika aicināti piedalīties arī latvāņu apkarošanā ar pavisam vienkāršu metodi – lapu rozetes izduršana ar lāpstu. Izstaigātas un atbrīvotas no latvāņu dzinumiem teritorijas Siguldas pagasta ābeļdārzā, Allažu ciemata birzītē, Allažu zemes gabalā “Bračas”, veikti latvāņu ierobežošanas pasākumi pašvaldībai piederošās zemēs 13 ha platībā.
Siguldas novada Pašvaldības policijas priekšnieks Māris Garjānis norādīja, ka policija apsekojusi 100 privātos zemes gabalus un sastādījusi 30 administratīvos protokolus. “Šogad latvāņu ierobežošanā ir zināms progress, zemes īpašnieki kļuvuši daudz apzinīgāki, uz vēstulēm reaģējuši un savus īpašumus centušies sakopt. Daļa bija vērsusies pašvaldības policijā, lai dabūtu atļauju pagarināt termiņus. Ir īpašumi, kuros atkārtoti gada laikā nekas netiek darīts, šeit jau atbildība un soda summa uzlikta daudz lielāka. Ir uzsākts darbs ar tiesu izpildītājiem,” sacīja M. Garjānis. Apsekošanas darbi novada ar latvāni invadētajās teritorijās turpināsies, kamēr uzsnigs sniegs, tiek plānots 2011. gada pilotteritorijai pievienot jaunus privāto zemju gabalus, kuros netiek veikta latvāņu ierobežošana.