Ar ekskavatora palīdzību veikta 60–70 cm dziļumā esošās trases atrakšana. "Kādā brīdī no kausa izbirusi gan zeme, gan caurules nosedzošā dzelzbetona vāka fragmenti, gan pelēks un pūkains, nedaudz asiņojošs un nekustīgs zvēriņš. Visticamāk tas bija gulējis, ieracies zemē blakus siltumtrasei," par Latvijā unikālu lielā susura sastapšanas gadījumu stāsta to pētnieks Valdis Pilāts.
Ielikts traktora siltajā kabīnē pēc 20 minūtēm dzīvnieciņš pamodies un sācis skraidīt pa kabīni. Vakarā aizvests mājās, lai atpazītu – noteiktu, kādas sugas zvērs tas ir, jo atradējs Armands Balams tādu dzīvnieku redzējis pirmo reizi, kā arī pārliecinātos, vai tas nav guvis nopietnas traumas.
"Nākamajā dienā biju krātiņā iesprostoto gūstekni apskatīt un nofotografēt. Nekas neliecināja, ka dzīvnieks būtu guvis nopietnus ievainojumus, tāpēc atradējs aizveda susuri atpakaļ uz Murjāņiem un izlaida to mežā netālu no izrakšanas vietas, cerot, ka dzīvnieks atradīs jaunu, drošāku ziemošanas vietu," tā V. Pilāts.
Latvijā lielie susuri mīt Daugavas ielejā pie Skrīveriem un Gaujas ielejā pie Siguldas. Lielie susuri mīt vecos platlapju mežos upju ielejās, kur ir daudz dobumainu koku. Susuris savu mājvietu iekārto koku dobumos, vecos celmos, cita dzīvnieka vai paša izraktā alā, vai arī labi apslēptās vietās ēkās.
Mūsu valstī dzīvo četras no 26 pasaulē un piecām Eiropā sastopamajām susuru sugām: dārza, lielais, meža un mazais jeb lazdu susuris. Tāpat kā daudzviet Eiropā, arī Latvijā visas susuru sugas ir aizsargājamas, vēsta vietne "Dabasdati.lv".