"Simtlatnieku" programmā iesaistīsies arī iedzīvotāji no Pierīgas.
Bezdarbnieku pieteikšanās finansiālā atbalsta programmā sākusies jau visās 28 NVA filiālēs Latvijā. Par padarīto darbu bezdarbnieki ik mēnesi saņems 100 latu atalgojumu. Papildu algai valsts 10 latus iemaksās par bezdarbnieka pensijas apdrošināšanu. Interesanti, ka bezdarbnieku aktivitāte Rīgas apriņķa pašvaldībās ir samērā atšķirīga.
Baldonē vēlas sagaidīt lielāku atdevi
Atbildību par Baldones novada bezdarbnieku darbu koordināciju uzņēmusies Ilze Treija. Sieviete ikdienā pilda Kapu un kapličas pārzines uzdevumus. Viņa stāsta, ka pirmie strādāt gribētāji jau pieteikušies. "Pašlaik plānojam desmit darbavietas katrā četru mēnešu periodā, gada laikā kopumā – 30, tomēr skaits var mainīties," viņa stāsta un skumji atzīst, ka no programmās iesaistītajiem bezdarbniekiem labprāt sagaidītu lielāku atdevi un rūpību. "Ne visi strādā apzinīgi, tomēr ir darbinieki, kas strādā jau gadiem, un ir zināms, ka uz viņiem paļauties varēs vienmēr." Programmas laikā bezdarbnieki dara dažādus sabiedrībai nozīmīgus darbos. "Bezdarbnieki iesaistās pilsētas labiekārtošanā – grābj lapas, pļauj zāli, ravē puķudobes, tīra ceļmalas, kopj kapus. Tie visi ir noderīgi darbiņi," strādāt gribētājus mudina I. Treija.
Kāds Baldones iedzīvotājs savukārt atklāja, ka Baldonē "ir arī tādi bezdarbnieki, kas negrib strādāt, jo viņiem tas nav izdevīgi. Daudzi no viņiem šos pagaidu darbus apmeklē neregulāri. Visu dienu neko nedara un saņem naudu", norāda kāds novērotājs.
Siguldā uzturēs ceļmalas un dežurēs
Aktīva darbu plānošana norisinās arī Siguldā Galvenās lauku attīstības speciālistes Inetas Ēriksones uzraudzībā. Viņa valsts līdzfinansēto projekta sākšanu vērtē pozitīvi. Siguldas pašvaldība jau guvusi pieredzi "simtlatnieku programmā" un jau pašlaik notiekot aktīva iesaistīšanās jaunās programmas veiksmīgā īstenošanā. "Uz katru četru mēnešu periodu plānojam iesaistīt 50 cilvēkus – gadā kopumā 150. Skaits, protams, var mainīties. To varētu ietekmēt dažādi apstākļi – pārkāpumi, kāds atrod stabilu darbu vai sāk mācības," stāsta I. Ēriksone. Programmas ietvaros plānots sadarboties ar vairākiem Siguldas novada nodibinājumiem un biedrībām. "Mores kara muzeju, biedrību "Saullēkts", "Aicinājums" un "Gaismiņas". Bezdarbnieki iesaistīsies darbos arī sociālajā aprūpes centrā, pildot, piemēram, dežuranta pienākumus. Programmas laikā plānots sakopt arī pašvaldības teritoriju un ceļmalas."
I. Ēriksone stāsta, ka pēc šo darbu veikšanas pērn jau ir manāmas pozitīvas pārmaiņas. "Uzkoptajās teritorijās pašlaik ir vērojams daudz mazāks piesārņojums nekā kādreiz," viņa stāstā un piebilst, ka, iesaistot bezdarbniekus algotajos darbos, tiks ņemta vērā viņu kvalifikācija. "Ņemsim vērā cilvēku vēlmes, iespējas un zināšanas, tā neļaujot aizmirst savas zināšanas. Šie darbiņi ir ļoti nozīmīgi sabiedrībai."
Stopiņos dalīs zupu un kops kapus
Aktīva pagaidu algoto darbu plānošana notiek arī Stopiņu novadā. Sociālā dienesta vadītāja Ilma Lāčgalve pastāstīja, ka bezdarbnieku aktivitāte novadā esot liela, bet daudzi neizprotot, ka pagaidu darba galvenais mērķis ir atbalsts, nevis stabili ilgstoši ienākumi. "Ir jāsaprot, ka darbs nav pastāvīgs. Daudzi to uzskata par pamata darbu un nemeklē stabilu darbavietu, taču tas tā nav domāts." Novada bezdarbnieku atsaucība gan esot liela – gan pērnajā "simtlatnieku" programmā, gan tagadējā. Daļa, kas pieteikusies jaunajā programmā, sabiedriskos darbus strādājusi jau pērn. Bezdarbniekus šogad plānots iesaistīt zupas virtuves izdalei, kapu teritorijas, ezermalu un Līgo parka uzkopšanā. Starp atbalsta programmās iesaistītajiem ir arī īpaši pozitīvi piemēri.
"Vairāki bezdarbnieki piedaloties programmā sevi pierādīja un, beidzoties programmai, ieguva stabilas darbavietas, piemēram, kāda meitene kļuvusi par sekretāri, divi kungi tagad strādā stabilā darbā par sētniekiem, cits saņēmies un apguvis latviešu valodu," viņa stāsta. Daļai bezdarbnieku izaugsmi liedz nevēlēšanās strādāt un mācīties valsts valodu, taču citam žēl, ka šī programma ilgs tikai četrus, nevis sešus mēnešus kā iepriekš.
Var nākties gaidīt "simtlatnieku" rindā
Iespēja iesaistīties pagaidu darbos būs dota ikvienam, kurš NVA kā bezdarbnieks ir reģistrējies vismaz sešus mēnešus un nesaņem bezdarbnieka pabalstu vai vecuma pensiju. Par padarīto bezdarbnieki saņems 100 latus, valsts 10 latus iemaksās par pensijas apdrošināšanu, kā arī tiks veiktas sociālās iemaksas pensijas apdrošināšanai, tāpat bezdarbniekus apdrošinās pret nelaimes gadījumiem. Savukārt darbu koordinētājs pašvaldībā saņems dotāciju 90 latu mēnesī neatkarīgi no bezdarbnieku skaita. Materiālu un inventāra iegāde, būs jāsedz pašvaldībai.
Algotajos darbos 12 mēnešu periodā bezdarbnieki var strādāt ne ilgāk kā četrus mēnešus, taču varēs iesaistīties arī atkārtoti. Bezdarbnieki strādās ne vairāk kā piecas dienas nedēļā un astoņas stundas dienā. Iesaistītie bezdarbnieki varēs saņemt līdz divām brīvām dienām mēnesī, lai piedalītos NVA organizētajās apmācībās vai lai piedalītos darba pārrunās.
Mazkvalificētos pagaidu darbus varēs veikt pašvaldībās vai nevalstiskajās organizācijās, ja tās būs vienojušās ar pašvaldību par sadarbību. Pašvaldības būs tiesīgas prioritārā kārtā pasākumā pirmos iesaistīt tos bezdarbniekus, kuriem tas visvairāk nepieciešams, un rindas kārtībā. Savukārt tie, kuri bija pieteikušies "simtlatnieku" programmai, bet neguva iespēju strādāt, jo programma noslēdzās, tiks pārreģistrēti rindā algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem pašvaldībā.