Atbild Ainārs Sedlinieks, Latvijas Vīnziņu asociācijas biedrs:– Visi veikalos nopērkamie vīni satur sulfītus, tostarp arī bioloģiskie. Sulfīti vīnā rodas no sēra dioksīda, ko izmanto vīna darīšanas procesā. Sēra dioksīda galvenais uzdevums ir pasargāt vīnu pret dažādām nevēlamām ietekmēm – temperatūras svārstībām un spilgta apgaismojuma. Tas ir sen atklāts un tiek izmantots jau no 18. gadsimta. Tas darbojas arī kā dezinfekcijas līdzeklis, jo pasargā vīnu no baktērijām. Protams, var vīnam nepievienot sēra dioksīdu. Taču tad ir risks, ka vīns no vīndara pagraba, nonākot līdz mums, būs sācis bojāties. Arī visi augļi un dārzeņi, kas tiek transportēti no tālām zemēm, tiek apstrādāti ar sēra dioksīdu un satur sulfītus. Sēra dioksīds ļoti plaši tiek izmantots daudzās pārtikas rūpniecības jomās un sastopams daudzos citos dzērienos, piemēram, alū. Eiropas Savienības likumdošana paredz, ka informācija par sulfītu klātbūtni jānorāda tieši uz vīna etiķetes. Parasti vīns satur aptuveni 50 mg sulfītu. Salīdzinājumam – žāvētie augļi aptuveni 500–600 mg. Taču pret sulfītiem alerģiska reakcija ir aptuveni katram 100 000. cilvēkam. Īpaši jāuzmanās astmas slimniekiem.