Latvijas ezeru biedrības un organizācijas “Par brīvu Lielā Baltezera krastu” pārstāvji ir gatavi cīnīties par tīru ūdeni Pierīgas ezeros.
“Atrisinot dzeramā ūdens problēmu, tiktu atrisināta arī Lielā Baltezera ekoloģijas problēma,” skaidro biedrības “Latvijas ezeri” valdes loceklis Jānis Sprūds, kas konstatējis Baltezeros esošo situāciju. Viņš stāsta, ka, no Rīgas viedokļa, lielākā problēma ir Mazajā Baltezerā, jo liela daļa Rīgas iedzīvotāju šo ūdeni ikdienā dzer – to nodrošina SIA “Rīgas ūdens”. Ezerā ieplūst liels notekūdeņu daudzums no Ādažu rūpniecībām, neliela daļa arī no iedzīvotājiem un pašvaldības. Protams, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas ir, bet parastā bioloģiskā attīrīšana nenodrošina aizaugošu ezeru ķīmiskā elementa – fosfora – atdalīšanos. Rezultātā ezers vasarā pat zaļi zied, novērojis J. Sprūds. Otra problēma ir Lielā Baltezera piesārņojums, kuru ietekmē Mazais Baltezers. “Laikā, kad nestrādā sūkņi, Mazā Baltezera ūdens plūst uz Lielo Baltezeru, kurš rezultātā saņem piesārņojumu. Viens no, ja ne galvenais, Lielā Baltezera piesārņojuma avots ir Mazais Baltezers. SIA “Ādaži – Triāde” tajā iepludina apmēram tikpat daudz fosfora, cik Liepājas novads Baltijas jūrā,” situāciju skaidro J. Sprūds.
Biedrības “Par brīvu Lielā Baltezera krastu” valdes loceklis un vadītājs Arturs Priede uzskata, ka, kamēr SIA “Rīgas ūdens” lepojas ar ūdens piegādes kvalitāti rīdziniekiem, Garkalnes un Ādažu novada iedzīvotājiem ezers tiek ilgtermiņā sabojāts. Reaģējot uz šādu rīcību, biedrības vadītājs Lielrīgas reģionālās vides pārvaldei iesniedzis priekšlikumus B kategorijas atļaujas izsniegšanai. Pirmkārt, Lielais Baltezers ir riska ūdensobjekts, kuram jāplāno un jāveicina nepieciešamās darbības, kas nodrošinātu piesārņojuma samazinājumu, tāpēc SIA “Rīgas ūdens” ir jāparedz attīrīšanas ietaišu uzlabošana. Otrkārt, ņemot vērā, ka SIA “Rīgas ūdens” nodrošina ūdensapgādi no Mazā Baltezera, un Lielo Baltezeru izmanto kā notekūdeņu novadīšanas vietu, bet abi ezeri ir cieši saistītas ūdensgultnes, Lielā Baltezera motoringu vasaras sezonā vajadzētu veikt vismaz reizi mēnesī, nevis kā līdz šim – reizi gadā. Treškārt, monitoringa tabulu papildināt ar papildu kritērijiem un mērījumus izdarīt Lielā Baltezera un kanāla, kas savieno Lielo un Mazo Baltezeru, vidū. Lielrīgas reģionālā vides dienesta atbildes uz ierosinājumiem vēl nav saņemtas.