Beidzot pēc ilgiem gadiem Kristīnes sapnis ir piepildījies – jau otro sezonu viņai pašai ir savs klubs “Raganas roņi”. Kristīne, kuras ikdienas gaitas paiet, strādājot par biroja administratori, stāsta – jau kopš bērnības apzinājusies, ka grib nodarboties ar ziemas peldēšanu.
Raganiņas ūdenī
Tomēr domubiedrus atrast nemaz neesot bijis tik viegli, bet tad, kā gadījies, kā ne, aizbraukusi uz 7. Latvijas roņu čempionātu Ādažos. “Toreiz, pirms trīs gadiem, biju plānojusi tikai aizbraukt paskatīties, bet iznāca tā, ka iemetos āliņģī un nopeldēju 25 metru garu distanci. Nejutu ne aukstumu, ne satraukumu,” viņa atceras. Pēcāk jau viss noticis raiti – iegūti jauni domubiedri un draugi, norunātas nākamās tikšanās. Līdz 2010. gada 6. oktobrī Kristīne nodibināja arī savu ziemas peldētāju klubu “Raganas roņi”. “Kad sāku peldēt, daži klubi mani aicināja pievienoties, bet ne uz Jelgavu, ne Ogri braukt nebija ērti. Nozīme bija arī patriotismam pret savu novadu, tāpēc nolēmu izveidot pati savu klubu Krimuldā,” atceras Kristīne un atklāj, ka citi klubi Krimuldas peldētājus mīļi dēvējot par raganiņām. Regulāri pulcējoties nu jau vairāk nekā desmit peldētāji, un pulciņš aug lielāks. Jaunākajiem, Kristīnes dēlam un krustmeitai, ir tikai 12 gadu, bet vecākajam dalībniekam – 42. “Mēs esam jauni roņi,” smej Kristīne. Nu jau par tradīciju izveidojusies kopīga tējas dzeršana un peldes ik svētdienu plkst. 11.00 no rīta pie Laimas dīķa Raganā. Ziemas peldētāju aktivitātes atbalsta arī Krimuldas Dome, kas ļauj kluba dalībniekiem sacensībām trenēties baseinā.
No pingvīna par polārlāci
Roņi sezonu atklāj tad, kad vasaras peldētāji noslēdz. Kristīne pirmo reizi ziemas peldi izbaudījusi februāra vidū, bet atzīst, ka pareizi būtu šai lietai gatavoties, pakāpeniski rūdoties. “Peldam arī vasarās. Laikam kļūstot vēsākam, turpinām peldēt regulāri, bet peldes garumu samazinām. Ir arī citi rūdīšanās paņēmieni, piemēram, kontrastdušas,” viņa stāsta. Šī sezona “Raganas roņiem” aizsākusies 8. oktobrī, dienu pēc Kristīnes dzimšanas dienas. Katrs ziemas peldētāju klubs sezonu atklājot citā datumā.
Nereti cilvēki sāk ziemas peldēšanu, lai atbrīvotos no veselības problēmām. Tomēr arī peldētāji dalās kategorijās. “Sākuma kategorija ir pingvīni, kā saka mans dēls, kurš arī ir aktīvs ziemas peldēšanas piekritējs. Pingvīns nozīmē, kad peldētājs tikai ātri ielien un izlien no aukstā ūdens. Šādas peldes ir iecienītas lietuviešu vidū,” ar “kaimiņu” peldēšanas paradumiem iepazīstina sieviete. “Par roni peldētāju dēvē tad, kad aukstajā ūdenī var nopeldēt 25 metrus vai tajā pabūt vismaz pusminūti. Izturīgākie jau ir “polārlāči” un izturības peldētāji, kas var pievarēt 50 metru garas distances.” Tomēr pats svarīgākais esot paļauties savām sajūtām. “Ja ir sajūta, ka šodien varu tikai ielīst un ātri līst ārā, tad tā arī vajag darīt. Kā saka mans skolotājs, “gudrs ronis ir tas, kam pietiek prāta nelīst ūdenī, kad ir mīnus 30 grādu sals”,” stāsta Kristīne un atklāj, ka par savu skolotāju un padomdevēju dēvē Raiti no “Ogres roņiem”, kurš neskopojoties ar labu padomu. “Ir jāsaprot, kad temperatūra vairs nav adekvāta peldēšanai,” teic Kristīne un atklāj, ka zemākā gaisa temperatūra, kurā viņa baudījusi ziemas peldi ir mīnus 13 grādu sals. Tā kā roņi bieži peld āliņģos, jābūt uzmanīgam, lai nesagrieztos pret asajām, ledainajām āliņģa malām. Nekādā gadījumā pirms peldes nedrīkst sildīties ar alkoholiskajiem dzērieniem. Tāpat kluba dibinātāja iesaka nepeldēt vienatnē.
Aukstums dara brīnumus
Lai gan, no malas raugoties, šķiet, ka roņi aukstumu nejūt, rūpes par veselību ir ļoti svarīgas. “Agrāk bija pieņemts, ka āliņģī peldētāji lec, taču tagad priekšroka tiek dota iekāpšanai ūdenī, kas ir veselīgāk, jo organismam nav jāpiedzīvo tik strauja temperatūras maiņa,” stāsta Kristīne un atklāj, ka atšķiroties arī viedokļi par slaucīšanos, izkāpjot no ūdens. “Vieni uzskata, ka pareizi ir norīvēties ar dvieli, taču otri – ka ieteicams vienkārši nožūt. Arī es esmu iecienījusi nožūt dabiskā veidā.” Peldot ledainajā ūdenī nav ieteicams mērcēt galvu, taču, ja to dara, labāk uzvilkt siltu, vilnas cepuri. Tāpat tikai par labu nāk pirms peldes uzvilkt aukstumu un slapjumu aizturošus cimdus un zeķes. Kristīne atceras kādu gadījumu, kad esot saķērusi briesmīgu klepu, taču pēc mammas ieteikuma viņa apēdusi saldējumu, nopeldējusies ledus aukstajā ūdenī un bijusi vesela. “Iespējams, cilvēks, kurš nenodarbojas ar šo ziemas sporta veidu, būtu saslimis ar plaušu karsoni, bet man tas palīdzēja,” pārsteidzošo gadījumu atminas “raganiņu” dibinātāja.
No ātrākajiem šķir skropstas tiesa
Lai gan “Raganas roņiem” viss tikai vēl priekšā, dalībnieku pieredzes bagāžā jau ir ziemas peldētāju sacensības. “Pagājušo gadu piedalījāmies “Jelgavas roņu” rīkotajā čempionātā un ieguvām augsto 2. vietu, par ko ļoti lepojos,” atzīst Kristīne, kura pati piedalījusies arī starptautiskos čempionātos, piemēram, Slovēnijā, Bledā, kur iegūta augstā 6. vieta brasa distancē un 13. vieta brīvajā stilā sava vecuma grupā 25 metru distancē. “Mana sīvākā konkurente ir vārda māsa no Igaunijas, kura allaž man ir priekšā par skropstas tiesu,” smej Kristīne. “Nākotnē plānojam organizēt “Raganas roņu” čempionātus un kausa izcīņas,” sola Kristīne un atzīst, ka pagaidām šķērslis ir finanses.
Peldēt pat nav jāmāk
Kristīnes roņu klubā ir gaidīts ikviens peldēt gribētājs. Galvenais esot gribēšana. “Svarīgākais ir darīt to sevis dēļ, nevis kādam kaut ko pierādīt un būt pārgalvīgam,” viņa atzīst un stāsta, ka roņi paši viņu atrodot. “Lai būtu ronis, prasme peldēt nav obligāta – var taču būt arī pingvīns,” viņa iedrošina. “Tas, kas der vienam, neder citam. Bet roņošana ir uz mūžu!” Kristīne aicina apmeklēt divus svarīgus pasākumus, kuros plāno piedalīties arī raganieši, – 14. janvārī Raita Gultnieka ikgadējās ceļojošā balvas “Par ziemas peldēšanas popularizēšanu” pasniegšanā, kas notiks Ropažos. Viena no pretendentēm uz balvu, starp citu, ir pati Kristīne. Savukārt deviņi “Raganas roņu” dalībnieki piedalīsies Ziemas peldēšanas Pasaules čempionātā janvārī, kas šogad notiks Jūrmalā. Roņi sola – būs, ko redzēt!
“Raganas roņu” kodols Kristīne par gausu dzīvesveidu nevar sūdzēties arī ikdienā – uz darbu katru rītu un vakaru ceļu viņa mēro kājām, brīvajā laikā ada, piedalās gadatirgos un, protams, roņo, kas viņas dzīvē sāk aizņemt aizvien lielāku daļu laika.