08.10.2012 14:29

Foto: Inčukalnieši sāk jauno dzinējmedību sezonu

Autore 
Novērtēt šo ziņu
(2 balsojumi)
Šīs dienas varonis - Mārtiņš Niklass pie nomedītās aļņu govs. Šīs dienas varonis - Mārtiņš Niklass pie nomedītās aļņu govs. Krišjānis Grantiņš

Agrā 6. oktobra rītā jauno dzinējmedību sezonu sāka tradīcijām bagātais Inčukalna mednieku kolektīvs "Raķelis".

Vīru tās dienas mērķis bija alnis, kuru nomedīt arī izdevās. Kopā ar inčukalniešiem šī gada pirmajās dzinējmedībās devās arī portāls "Apriņķis.lv".

Vairāk nekā 25 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju nodarbojas ar medībām, liecina Latvijas Mednieku asociācijas apkopotā informācija. Medības medniekam nav tikai dzīvnieku nogalināšana. Medības nav arī vienkārši vaļasprieks. Daudziem medniekiem tas ir kā dzīves un pasaules uztveres veids.

Mednieki ir tie, kas vislabāk pārzina Latvijas mežus un faunu, viņi ir tie, kas rūpējas par meža dzīvniekiem ziemā, kā arī cīnās ar plēsējiem, kas apdraud putnus un mazos zīdītājus. Mednieku intereses saskan ar dabas aizsardzības interesēm, jo ko gan mednieks darīs, ja mežā nebūs dzīvnieku, upēs un ezeros – pīļu?

Inčukalna mednieku kolektīvam ir sena vēsture. Tas dibināts neilgi pēc Otrā pasaules kara, proti, 1948. gadā. Mednieku kolektīva dibinātājs ir Jēkabs Beķeris, kurš dažādās aktivitātēs kopā ar citiem tā biedriem piedalījās, jau esot krietnā vecumā. Tagad vadības grožus uzņēmies inčukalnietis Niks Ozols. Viņš arī ir medību vadītājs dzinējmedību sezonas atklāšanas reizē. Tādēļ N. Ozola pienākums pirms došanās mežā ir atgādināt vīriem visus drošības noteikumus un informēt par jaunajām asinīm kolektīvā, kā arī aizgājējiem. Kad tas izdarīts, laiks sadalīt vīrus dzinējos un šāvējos. Pirmo uzdevums būs virzīt dzīvniekus otro virzienā. Kad tas noskaidrots, dzinējiem tiek oranžas vestes, bet šāvēji paliek neuzkrītoši brūni zaļā apģērbā ar sarkanām cepurēm galvās.


Esam mastā!
Kad šāvēji un dzinēji sadalīti, laiks braukt uz medību norises vietu. Daļa no 3500 hektāru mednieku kolektīva apsaimniekotās teritorijas atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, kur medības notiek arī šajā reizē. Šāvēji dodas ieņemt vietas masta beigās, bet dzinēji paliek sākumā. Oranžajām vestēm vien spīdot, dzinēji uz grants ceļa sastājas vienā līnijā ik pēc vairākiem simtiem metru. 

Dzinēju neformālais līderis ir mednieks ar stāžu četru desmitgažu garumā, Inčukalna mērs Arvīds Blaus, kurš medību vadītājam bija apsolījis novadīt dzinējus jaunās sezonas pirmajā mastā. Viņš arī noslēdz dzinēju rindu. Saņemot zvanu no medību vadītāja, ka šāvēji ir ieņēmuši vietas, ar skaļu saucienu viņš padod signālu, ka arī dzinēji var doties mežā. Viņu uzdevums it kā pavisam vienkāršs. Visu laiku turoties paralēlā līnijā ar citiem dzinējiem, skaļi saukt un ūjināt, lai dzītu dzīvniekus mednieku virzienā. Taču, kā norāda A. Blaus, dzīšana ir ļoti smalka padarīšana, jo visu laiku ir rūpīgi jāseko līdzi tam, lai ej vienā solī ar kaimiņu, jo, ja līnija izjuks, dzīvniekam būs iespēja paskriet garām dzinējam, un tas nozīmē, ka arī šāvējiem nebūs iespējas to nomedīt.

Laika ziņās solītā vētra Inčukalnam ir gājusi secen, vienā brīdī starp mākoņiem pavīd saule, kad "Apriņķis.lv" kopā ar Inčukalna mēru ūjinot virzās šāvēju virzienā. Uz zemes sakritušie koki ir slapji un slideni, tādēļ jāuzmanās, ka nepaslīd, taču mums vēl ir paveicies. Citi, kā noskaidrosim satiekoties, būs briduši un būs slapji līdz pat jostasvietai, tostarp mūsu fotogrāfs Krišjānis.

Pirmā lode nes veiksmi
Tuvojoties šāvējiem, dzirdami vairāki blīkšķi. Lai gan lielākā daļa no tiem gājuši secen, pirms pāris stundām nule kā mednieku kārtā ieceltajam Mārtiņam Niklasam ir paveicies. Pirmais šāviens kā medniekam viņam nesis veiksmi. Jauna aļņu govs guļ bez dzīvības. "Atzīšos, es biju nedaudz nobijies, pat rokas trīcēja, taču prieks, ka neaizšāvu garām," saka jaunais mednieks. Lepni par Mārtiņu ir viņa vecākais brālis Uģis un tētis Armands, kurš jau 15 gadus rūpējas, lai pēc labi padarīta darba vīri varētu arī gardi paēst. Par viņa pavāra talantu bija iespēja pārliecināties arī mums.

Ne tik patīkamā daļa
Jaunā aļņu govs vēl ir silta, tādēļ medniekam pašam vien jāķeras pie iekšu uzņemšanas turpat mežā. Kolēģis Matīss Pinka iedod nazi, pārējie pietur iespaidīgā izmēra dzīvnieku, lai viņam vieglāk būtu uzšķērst. Kad tas izdarīts, rūpīgi tiek izņemtas aknas un nieres. Tā ir mednieku delikatese. Tad ap dzīvnieka galvu tiek apsieta virve, lai to būtu vieglāk aizvilkt līdz auto. 

Šajā procesā iesaistās vairāki vīri, jo vairāk nekā 200 kilogramus smago govi vienam vai diviem pa slapjo zāli pavilkt būtu grūti. Medījums tiek iestumts auto piekabē, un nākamā apstāšanās vieta – mednieku māja. Tajā govij tiek novilkta āda, nogrieztas ekstremitātes un visa gaļa tiek sadalīta solidāri vienādos gabalos visiem procesā iesaistītajiem.

Mednieku delikateses pēc Armanda receptes
Kamēr biedri dala gaļu, pavārs Armands jau sāk rosīties ap katliem, jo zina – vīri pēc garās dienas ir izbadējušies. Tādēļ vajadzīgs ātrs starteris. Aļņa filejas tartars ar rupjmaizi un sīpoliem. Turpat uz koka galda pēcāk tiek noliktas arī smalki sakapātas muguras smadzenes uz rupjmaizes.

Tikmēr Armands jau gatavo nākamos ēdienus. Pirmās top olīveļļā izceptas dzīvnieka aknas. Kamēr tās lēnām tiek ēstas, grāpī vārās filejas gulašs un alū sutinātas aknas krējuma mērcē. Pēc nepilnas stundas vīri jau bauda šo ēdienu un dalās iespaidos par dienā piedzīvoto. Šī ir viena no daudzām sestdienām, ko Inčukalna mednieki pavada šādi kopā.

Drošība vienmēr pirmajā vietā
Iespējams, lasot to, daudzi iedomājās, ka mednieki vakariņās ēd nepārbaudītu gaļu. Tas īsti patiesībai neatbildīs, jo Inčukalna mednieku kolektīvs par saviem līdzekļiem iegādājies īpašu aparātu, ar kuru var ļoti operatīvi pārbaudīt gaļas paraugus, un tie nav jāved uz laboratoriju.Tiesa gan, aļņa gaļu nepārbauda, tikai mežacūkas, jo šiem dzīvniekiem trihineloze nemēdz būt. 

Tāpat šajā kolektīvā īpaši tiek domāts par šaušanas prasmju pilnveidošanu, jo tā apsaimniekotajā teritorijā ierīkota īpaša šautuve, kurā medniekiem ir iespēja pilnveidot un noslīpēt savas prasmes īpaši apmācīta instruktora Pētera Burberga vadībā.