Bērnam jāaug ģimenē
Pati no savas pieredzes zinu, ko nozīmē augt bez vecākiem, jo bērnībā zaudēju tēvu, bet pusaudzes gados – mammu.
Runājot par situāciju valstī, jāteic, ka bērni, kuri ir zaudējuši abus vecākus, ir nedaudz. Krietni vairāk ir bērnu, kuru vecāki ar pašu galveno pienākumu savā dzīvē netiek galā. Tā vietā, lai pieliktu visas pūles un gādātu par savām atvasītēm, daudzi no problēmām norobežojas, aizmirstoties alkohola un narkotiku reibumā.
Runājot par bērnu, gan no personīgi piedzīvotā, gan citu ģimeņu un speciālistu paustā viedokļa viennozīmīgi jāteic, ka bērnam ir jāuzaug ģimenē. Tikai ģimenē var saņemt pašu svarīgāko dzīvē – mīlēt un būt mīlētam. Dzīvot mīlestībā – saņemt un dāvāt to, tā ir pati svarīgākā prasme, kas dzīvē nepieciešama, lai ikviens vēlāk spētu veidot savu ģimeni un audzināt arī savus bērnus mīlestības gaisotnē. Pasaulē nav nekā līdzvērtīga, kas varētu aizvietot ģimeni.
Palīdz radi un labi cilvēki
Neviens bērniņš pasaulē neienāk tukšā vietā, viņš kļūst par savējo mammas un tēta radu lokā. Tāpēc tieši radinieki vispirms ir tie, kuriem ir iespēja uzņemties rūpes par bērnu tad, kad vecāki nespēj pildīt savus pienākumus.
Ļoti bieži par mazbērniem rūpējas vecvecāki. Mūsu biedrībā ir Zigrīdas kundze, kura audzina piecus mazbērnus, jo viņa pat domu nespēja pieļaut, ka mazbērni varētu nonākt bērnu namā. Var tikai apbrīnot viņas uzņēmību, jo visi pieci ir ne tikai aprūpēti, pabaroti un izskoloti, bet mācās spēlēt arī klavieres, flautu un iet uz nodarbībām sporta skolā. Protams, viegli tas nav. No rīta, kad bērni ir pavadīti uz skolu, tūdaļ jāķeras pie pusdienu gatavošanas, jo pēc mācībām katrs pārrodas savā laikā, un viņam ir jāiedod siltas pusdienas pirms mūzikas vai sporta nodarbībām.
Mūsu biedrībā ir māmiņa, kura ir kļuvusi par aizbildni savas nepilngadīgās meitas bērniņam, kamēr viņa pabeigs skolu. Tas tiešām ir apsveicami, ka viņas izšķīrās par šādu soli, un deva iespēju bērniņam nākt pasaulē. Var tikai apbrīnot šīs sievietes, cik daudz viņas spēj, no visas sirds mīlēdamas savus bērnus un mazbērnus!
Es pati uzaudzināju māsas bērnus no divarpus un trīs gadu vecuma. Joprojām atceros, kā māsas meitiņa mani bērnudārzā citu bērnu klātbūtnē uzsvērti sauca par mammu. Bērnam ir tik svarīgi, ka viņam arī ir mamma un tētis, tāpat kā citiem bērniem!
Ja radu lokā tomēr neatrodas ģimene, kas var pieņemt bērnu, kurš palicis bez vecāku aprūpes, tiek meklēti citi cilvēki, kas uzņemtos rūpes par šo bērnu.
Mūsu biedrībā ir Laimas kundze, kura pieņēma ģimenē savu bērnu skolas draugu. Viegli tas nebija, jo katram bērnam ir savs raksturs. Ir nepieciešams laiks, lai bērnu iepazītu, jo tikai tad viņu var sākt saprast. Laimas kundze atzina, ka viņai tas izdevies, pateicoties garām sarunām ar zēnu divatā, kurās pārsprieduši visdažādākās tēmas. Sieviete jau pašā sākumā bērniem bija pateikusi, ka visi būs vienādi: "Ja man būs lats, tad būs visiem, ja nebūs, tad nebūs nevienam." Šis pats princips valda arī mājas darbos. Ja kas jādara, tad visiem. Un bērni gan mēbeles labo, gan malku zāģē, gan opi un omi kopa. Cik ļoti gudra bija Laimas kundzes nostāja, jau pašā sākumā uzsverot vienlīdzību starp saviem un audžubērnu! Kad puisis pēc pusgada pienācis un jautājis: "Vai drīkstu jūs saukt par mammu un tēti?", Laimas kundze nav spējusi novaldīt prieka asaras, jo zēns viņu mājas bija pieņēmis par savējām.
Adopcija, aizbildniecība vai audžuģimene
Bērnam, kas palicis bez vecāku gādības vai aprūpes, ir iespēja uzaugt ģimeniskā vidē, jo eksistē tādas aprūpes formas kā adopcija, aizbildnība un audžuģimenes, bet par šiem jautājumiem lēmumus pieņem bāriņtiesas.
Latvijas likumdošanā ir adopcijas noslēpums, kas manā uzskatā neaizstāv bērna, bet gan adoptētāju interesēs. Likums paredz, ka cilvēki, kuri bērnu adoptē, var neteikt bērnam, ka viņi nav bērna bioloģiskie vecāki. Šis adoptētāju noslēpums priekš bērna ir meli. Ir vienmēr jāatceras, ka pasaulē neko nevar noslēpt, agri vai vēlu jebkurš noslēpums atklājas, jo cilvēks nedzīvo uz vientuļas salas, bet gan sabiedrībā, kurā mēs viens otru pazīstam. Šis noslēpums, laikā neatklāts, var būt par iemeslu labo attiecību sairšanai. Bērni ļoti pārdzīvo, ja uzzina, ka cilvēki, kurus viņi uzskatījuši par vecākiem, nav viņu īstā mamma un tētis. Mīlestības pilnas attiecības var veidoties tikai uz godīguma un patiesības pamatiem.
Priekš bērna vislabākā aprūpes forma pagaidām ir aizbildnība. Tā balstās uz atklātām attiecībām un ilglaicību, jo aizbildnis uzņemas visas rūpes par bērnu līdz 18 gadu vecumam. Parasti šīs saiknes starp aizbildņa ģimeni un bērnu turpinās pēc aizbildnības beigšanās un lielākoties tā ir vieta, kur šie jaunieši meklē atbalstu savās dzīves grūtībās.
Audžuģimenes – šīs īslaicīgās aprūpes formas veicēji nav tiesīgi pārstāvēt bērnu intereses un aizstāvēt viņus, jo šos jautājumus lemj bāriņtiesas. Audžuģimenes veic tikai bērnu aprūpi un sniedz atbalstu šiem bērniem.
Vajadzīgs valsts un sabiedrības atbalsts
Bērna pieņemšanu un audzināšanu ģimenē pie mums nodrošina labi un atsaucīgi cilvēki, kuriem nav vienaldzīgas bērnu ciešanas un sāpes. Gribētos, lai ir krietni vairāk cilvēku, kuri spētu dalīties ar bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušiem bērniem ģimenes siltumā, un rūpēties par viņiem kā par savējiem. Cilvēki, kuri nav gatavi šādam solim, savukārt varētu sniegtu morālu un materiālu atbalstu tiem cilvēkiem, kuri ir uzņēmušies izaudzināt vēl vienu bērnu. Jo tikai tad pienāks brīdis, ka bērnu nami mūsu valstī vairs nebūs nepieciešami.
To, ka katram bērnam vislabāk būtu uzaugt ģimenes vidū, atzīst arī mūsu valsts prezidents Andris Bērziņš. Mēs esam ļoti pagodināti, ka Valsts prezidenta dzīvesbiedre Dace Seisuma ir kļuvusi par "Latvijas Audžuģimeņu biedrības" patronesi. 27. septembrī viņa viesojās biedrībā kur pārrunājām par paveikto un aktuālajiem jautājumiem.
Cilvēkiem, kuri ir uzņēmušies rūpes par bāreņiem vai bez vecāku gādības palikušajiem bērniem, ir ļoti nepieciešams regulārs un reāls atbalsts, lai viņi bērniem spētu sniegt nepieciešamo. Aizbildnis par bērnu, kuru aprūpē kā savu, no valsts mēnesī saņem 32 latus, bet pēc Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes iztikas minimums vienam cilvēkam ir Ls 174,27.
Audžuģimenes ir labākā situācijā, jo finansiālo atbalstu saņem no pašvaldības, un tā apmērs ir atkarīgs no pašvaldības budžeta iespējām.
Tāpēc Latvijas Audžuģimeņu biedrība ir ļoti pateicīga visiem ziedotājiem, gan uzņēmumiem, gan individuālajiem atbalstītājiem. Līdzekļus izlietojam aizbildņu un audžuģimeņu materiālam, kultūras un morālam atbalstam. Vecākiem, kuri uzņēmušies izaudzināt savā ģimenē pieņemtu bērnu, laikā kad visapkārt valda bezdarbs, ļoti noder pārtika, bērnu apģērbs, skolas piederumi, bērnu mēbeles, sadzīves ierīces, utt. Divreiz gadā – uz Jauno gadu un Lieldienām mēs rīkojam svētkus, kuros piedalās visas – aptuveni 160 biedrībā esošās ģimenes.
Bērni – valsts lielākā vērtība
Mūsu biedrības sadarbības partneri no Somijas lepojas ar to, ka neviens no viņu bērniem netiek adoptēts uz citām valstīm. Somi rūpējas par to, lai katrs bērns uzaugtu dzimtenē un paši atrod cilvēkus, kuri bērnus pieņem savās ģimenēs. Somijā ir ap pieciem miljoniem iedzīvotāju, bet mēs esam palikuši nepilni divi miljoni, un atļaujamies savus bērnus atdot prom svešumā. Vai mēs aptveram, ko mēs īsti darām?