Jau rakstījām, ka septiņus gadus vecās Alīnas vecākiem Žannai un Aleksejam aprūpes tiesības atņemtas 12. jūlija vakarā, pēc mammas sacītā, balstoties tikai uz vietējās reliģiskās organizācijas "Žēlastības upe" biedra teikto, ka meiteni vecāki sit. Kopš tā brīža meitene atrodas krīzes centrā Valmierā. Lai noskaidrotu, kas tur notiek un ko par situāciju saka pati meitene, veicām eksperimentu – mammai dodoties kārtējā apmeklējumā pie meitas, iedevām līdzi diktofonu, lai ierakstītu tur notiekošo.
Mamma jau iepriekš stāstīja, ka, apciemojot meitu, pamanījusi zilumus uz ķermeņa. Sievieti tas ļoti satraucis, jo bērns jau tāpat esot daudz cietis šo divarpus mēnešu laikā.
Uz mammas jautājumu, vai meitai vēl ir zilumi, mazā Alīna atbild, ka vairāk neesot. "Jūlija (meitene vai sieviete, kas mazo Alīnu, pēc viņas teiktā, sit – aut.), paldies Dievam, aizbrauca," stāsta meitene. Sarunas laikā ar mammu viņa arī vaļsirdīgi atklāj, ka krīzes centrā viņa jūtas slikti un labāk atrieztos mājās, ik pa brīdim iečinkstoties, ka viņai gribas ēst, ir auksti vai nāk miegs.
Audioieraksts liecina, ka mammas un Alīnas sarunā krīzes centrā iesaistās Valsts policijas pārstāve. "Varbūt atvedusi kādu, kurš no šejienes bija aizbēdzis," saka Alīna, ieraugot sievieti formas tērpā. Meitenīte jau zina, ka cilvēki formastērpos te neierodas tāpat vien. Šoreiz policiste grib satikt tieši Žannu.
Mamma policistei atklāj, ka divas reizes, kad meitu apciemojusi, pamanījusi zilumus. Ja tādi meitenei būtu, mājās esot, tad viņa jau sen tiktu vecākiem atņemta. Policiste uz to atbild īsi un kodolīgi: "Viss ir normāli." Kas viņai tā liek domāt, plašāki komentāri netiek sniegti.
Par to, ko mazā Alīna teikusi policistiem par tēti, kāpēc viņa pa naktīm raud un vai tiešām meitene ir badināta mājās, turpmāk lasiet portālā www.aprinkis.lv un nākamajos "Rīgas Apriņķa Avīzes" numuros.
Visi raksti par šo tēmu.
