16.09.2012 10:28

Pieturas noslēpums: Ķivere un kauli aizved pie vācu karavīru apbedījumiem

Autors  Elīna Kondrāte
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Autobusu pietura “Vadoņi” sagādājusi pārsteigumu – zem tās teju 70 gadus atdusējušies vācu karavīri. Autobusu pietura “Vadoņi” sagādājusi pārsteigumu – zem tās teju 70 gadus atdusējušies vācu karavīri. Juris Teteris

Veicot remontdarbus Rīgas ielā, Ķekavā, pie autobusu pieturas "Vadoņi" atrasti II pasaules karā kritušo vācu karavīru kauli.

"Man zvanīja ceļu remontētāji un ziņoja, ka ir atrasta ķivere un kauli," portālam "Apriņķis.lv" pastāstīja Ķekavas meklēšanas biedrības "Brālība" vadītājs Juris Teteris. "Sākumā atrakām desmit karavīrus. Ievēroju arī divus žetonus – viens liecināja, ka kritušais bijis "Waffen SS" karavīrs, bet otrs – tankists."

Tālākos darbus pārņēmis Brāļu kapu komitejas ekshumācijas grupas vadītājs Tālis Ešmits ar komandu. "Darbus plānojām jau pērn, kad kļuva zināms, ka šajā ceļa posmā ierīkos komunikācijas un šo vietu būs nepieciešams vismaz novērot. Mums bija informācija, ka te varētu būt vācu karavīru apbedījums, taču nedomājām, ka tas būs tik tuvu ielai," pastāstīja T. Ešmits.

Masu apbedījums atklājies, izbūvējot pieturvietu. "Kopumā atradām 48 vācu karavīrus." Kritušie karavīri tiks pārapbedīti Vidzemes reģionālajā vācu karavīru kopkapsētā Beberbeķos, Babītes novadā, līdzās daudziem citiem mūsu valstī atrastajiem karavīriem. Tagad noslēdzies pirmais izrakumu posms, bet oktobra sākumā, kad paredzēts turpināt komunikāciju ierīkošanu, karavīru meklēšana turpināsies.

T. Ešmits piebilst, ka padomju laikos, kad Rīgas ielā tikuši ierīkoti komunikāciju vadi, karavīru ķermeņi pārvietoti, bet ne pārapbedīti. Tolaik attieksme pret karavīru pārapbedīšanu bijusi nesaudzīgāka, un karavīru mirstīgās atliekas nešķita ievērības cienīgas.

Savukārt J. Teteris atklāj, ka karavīri šeit apbedīti pēc lielās kaujas pie Baldones, kad karaspēks atkāpies uz Rīgas pusi. "Ir zināms, ka ceļa posmā no Ķekavas pa Rīgas ielu jābūt vēl piecām karavīru kapsētām." Informāciju par karavīru atdusas vietām sniedzot vietējie iedzīvotāji, lai gan nereti tās esot tikai leģendas. Turklāt privātīpašumu saimnieki ne vienmēr atļauj meklēšanas vienībām izrakt un pārapbedīt kritušos.