Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā uzsvēra VK komunikāciju speciāliste Ilze Salna, daļa no papildus lūgtā finansējuma tiktu ieguldīta darbiniekos, bet daļa nepieciešama citām iecerēm. Pēc Salnas sniegtās informācijas, nākamgad VK izdevumi mēnešalgām tiekot plānoti tādā pašā apmērā kā šogad - ap 3,6 miljoni eiro - un nav paredzēta darbiniekiem noteiktās mēnešalgas pārskatīšana.

Vienlaikus VK plāno papildu izdevumus - 75 927 eiro plus 18 291 eiro darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) - visaugstāk kvalificēto revidentu motivācijai, kuru veiktās revīzijas ir nodrošinājušas finanšu ietekmi, t.i., būtisku pienesumu valsts vai pašvaldību budžetiem. Minētais iecerēts, jo VK plānojot veikt vairāk sistēmisku atbilstības un lietderības revīziju, ņemot vērā to sniegto atdevi tautsaimniecībai.

Savukārt normatīvajos aktos noteikto obligāti maksājamo piemaksu par prombūtnē esoša darbinieka aizvietošanu un par vakanta amata vai papildu pienākumu pildīšanu papildus tiek lūgti 25 200 eiro plus 6071 eiro darba devēja VSAOI.

Ja papildus finansējums netiks piešķirts, tad VK būšot jāsamazina revīziju skaits vai arī jāatsakās no sarežģītākām revīzijām, bet Krūmiņa ir pārliecināta, ka jēga no VK ir tieši tad, ja vērtēti tiek valstij būtiski projekti.

Krūmiņa vērtēja, ka likumos ar VK neatkarību viss ir kārtībā, bet problēma ir finansējuma piešķiršanas kārtībā, jo valsts kontroliere uzskata, ka par VK budžetu būtu jālemj tikai Saeimai, nevis arī Ministru kabinetam.

Kā skaidroja Salna, papildus finansējums plānots Valsts kontroles un citu publiskā sektora revidentu darba efektivizēšanai, tajā skaitā iekšējo apmācību programmu izstrādei un treneru sagatavošanai, publiskajā sektorā strādājošu zvērinātu revidentu apmācībai un revidentu sertifikācijai, kam tiktu atvēlēti 56 000 eiro, kā arī iekšējo apmācību nodrošināšanai, kam tiktu tērēti 38 016 eiro un vēl 9158 eiro darba devēja VSAOI.

"Profesionālā pilnveide un sertifikācija nodrošinās vienotu revīzijas standartu piemērošanu visām publiskām sektora revīzijām un iespēju Valsts kontrolei noteiktos gadījumos paļauties uz zvērinātu revidentu darbu, neveicot papildu pārbaudes," uzskata VK.

2019.gadā Rīgā notiks Eiropas augstāko revīzijas iestāžu organizācijas EUROSAI valdes un pasaules augstāko revīzijas iestāžu organizācijas INTOSAI Revīzijas standartu padomes sanāksme, kam tiek lūgts papildu finansējums 53 860 eiro apmērā. VK uzskata, ka šāds Valsts kontroles statuss un starptautiskā atpazīstamība būtiski paaugstina Latvijas valsts prestižu un demonstrē, ka Latvija ir kļuvusi par profesionālu sarunu partneri un revīziju kompetenču centru pasaulē.

Daļa papildu finansējuma - 47 405 eiro - tiek lūgti drošu IT risinājumu ieviešanai un uzturēšanai, jo Valsts kontrole strādā arī ar klasificētu informāciju.

Valsts kontroliere atzina, ka priekšvēlēšanu laikā ir redzama politiķu vēlme publisko resursu izmantot "savu spalvu spodrināšanai", un VK savas kompetences ietvaros kopā ar citiem tēriņiem pavērtēšot to lietderību, lai arī pamatā tā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetence.