Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pašvaldība gaida ieteikumus no Dabas aizsardzības pārvaldes
Sazinājāmies ar Siguldas novada pašvaldību, vaicājot, vai iedzīvotājiem kaut kā jāreaģē, ja novada teritorijā manīti lāči. Uzzinājām, ka tuvākajā laikā Siguldas novada iedzīvotāji, visticamāk, tiks informēti, kā rīkoties, ja pamanīti lāči. Pašvaldība ir vērsusies pie Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) speciālistiem ar lūgumu šādus ieteikumus izstrādāt.

Nereti cilvēki, sastapušies ar meža dzīvniekiem, zvana glābšanas dienestiem vai policijai. Siguldas pašvaldības policijai ir noslēgts sadarbības līgums ar Ķekavas novada dzīvnieku patversmi "Mežavairogi", kuri palīdz izķert klaiņojošos suņus un attiecīgi šim dienestam policija arī zvanītu, ja būtu problēmas ar lāčiem. "Mežavairogiem" darbojas diennakts tālrunis, pa kuru var zvanīt arī iedzīvotāji, ja radušās problēmsituācijas ar lāčiem vai citiem meža dzīvniekiem. Latvijā lācis ir īpaši aizsargājama suga kopš 1977. gada – tas nozīmē, ka medīt tos nedrīkst.

Jomas eksperti – Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts "Silava"
Nesen DAP uzdevumā atjaunots un VARAM apstiprināts Brūnā lāča Ursus arctos sugas aizsardzības plāns. To izstrādājis Latvijas Valsts Mežzinātnes institūts "Silava", kura vadošais pētnieks ir Jānis Ozoliņš. Sazinājāmies ar lāču dzīves zinātāju Ozoliņa kungu, lai noskaidrotu, vai tiešām Pierīgā var sastapt lāčus un kā kopumā klājas lāčiem Latvijā.

Par Allažu pusē uzņemto fotogrāfiju zinātnieks bilst, ka viņu tā nepārliecināja, bet nevarot izslēgt iespējamību, ka lāčus iespējams sastapt arī Pierīgā.
"Neiespējami tas nav, taču par fotogrāfijām nekad nevar zināt, kur un kad tās uzņemtas. Var izveidoties situācija kā ar "klusajiem telefoniem" – fotogrāfijas tiek daudzas reizes pārsūtītas, un nākamais saņēmējs uzskata, ka bildes autors ir iepriekšējais sūtītājs. Vēlamies drīzumā izveidot uz pierādījumiem balstītu sistēmu, kur būtu iespējams iesūtīt attēlus. Līdzīga sistēma jau pastāv – portāls dabasdati.lv, kur iedzīvotāji ir aicināti iesūtīt savus dabas novērojumus. Par lāčiem gan tur, cik man zināms, ir maz informācijas.

Lāčus Latvijā uzskaita pēc noteiktas monitoringa metodikas, to veic "Silava" pētnieki. Teiču valsts rezervāts, Ziemeļu purvi Valmieras, Alojas, Staiceles novados – tie ir maršruti, ko regulāri izejam. Pierīgas reģionā par lāčiem ir tikai gadījuma ziņas. Ja kāds ierauga lāci, mēs būtu pateicīgi, ja iedzīvotāji sūtītu informāciju tieši mums, institūtam "Silava". Pirms gada bijām Krimuldas novada Lēdurgā, tur apstiprinājās, ka lāči bija nodarījuši postījumus bišu stropiem."

Lāču Latvijā kļūst vairāk
J. Ozoliņš stāsta, ka lāču skaits Latvijā ir mainīgs, taču kopumā lāču kļūst vairāk.

"Latvijā lāču skaits nav mazāks par 14–15, tas var sniegties pāri 30. Ir pamats uzskatīt, ka lāču skaits Latvijā pieaug, it īpaši pēdējos piecu gados. Tie ir lāči, kas dažādā laikā ir sastopami Latvijas teritorijā, taču nav zināms, vai viņi visi šeit ziemo. Pilnīgi noteikti nav pierādījumu, ka lāči Latvijā vairojas. Ja ir sastopami lācēni Latvijas teritorijā tie, visticamāk, ir ienākuši no kaimiņvalstīm. Maija beigās lāču tēviņiem sākas riesta laiks, viņi kļūst agresīvi, tādēļ lāču mammas ar mazuļiem dodas tālu prom.

Vai ziemā var uziet guļošu lāci? Ja lāču populācija ir blīva, tie var pārziemot teju jebkurā vietā, it īpaši lāču tēviņi, kuri nav saistīti ar mazuļu dzimšanu. Viens no apstiprinātiem gadījumiem, kad atrasta lāču miga Latvijā, bija 2005. gadā Alūksnes pusē, kad mednieki iztraucēja lāci ziemas guļā, bet tas nebija tāds mežs, kas asociējas ar I. Šiškina slaveno gleznu. Lāča miga atradās meža jaunaudzē eglīšu saaugumā.

Latvijā lāča individuālā apdzīvotā teritorija var būt ļoti liela, jo lāču nav daudz. Salīdzinājumam – tiek uzskatīts, ka Igaunijā dzīvo aptuveni 700 lāču. Limbažu, Alūksnes, Alojas, Staiceles, Salacgrīvas novados kopumā dzīvo 6–7 lāči. Daļa ir sastopami diezgan regulāri – pieredzējis speciālists šajās teritorijās lāču pēdas var atrast gandrīz jebkurā laikā. Viens lācis salīdzinoši nesen tika atrasts, izskalots no Baltijas jūras, tātad bija devies tālākā pastaigā, visticamāk, no Igaunijas krasta. Nav nekas neierasts, ka lāči dodas simt un pat tūkstošiem kilometrus garos pārgājienos."

Citi zvēri bīstamāki par lāci
Zinātnieks uzsver, ka nav pamata baidīties no lāčiem, jo tie cilvēkus īpaši neapdraud.

"Ko darīt, satiekot lāci? Nevajag darīt neko vairāk kā sastopot jebkuru citu meža dzīvnieku. Nevajag izrādīt uzmācīgu interesi, censties to fotografēt vai apskatīt tuvāk. Nevajag paniski bēgt. Salīdzinoši bīstami ir nokļūt starp lāču māti un mazuļiem, taču Latvijā tāda iespējamība ir tuvu nullei. Lāči cilvēkus neapdraud, ja tos neprovocē.

Valstīs, kurās lāču ir daudz, apdraudējums no tiem ir krietni mazāks nekā no citiem savvaļas dzīvniekiem. Latvijā bīstamākais meža dzīvnieks noteikti ir mežacūka. Ir bijuši daudzi gadījumi, kad mežacūkas savaino medniekus.

Ja lācim dzīvē paveicas un risku ir samērā maz, mūžs ir ilgs, un lācis dzīves laikā daudz ko atceras un iegaumē. Tādēļ ar lāčiem jābūt piesardzīgiem – nevajag mēģināt viņus piebarot, piesaistīt, jo tad viņi nāks vēl un vēl un atcerēsies to gadiem ilgi. Ja mēs kļūsim par lāču blīvāk apdzīvotu valsti, lauku iedzīvotājiem nāksies vairāk piedomāt, kur novietot savus bišu stropus, kā iežogot augļu dārzus ko mest, vai nemest komposta kaudzē."