Tieši tā noticis arī plašā ugunsgrēka gadījumā, kas tieši pirms mēneša izcēlās Ādažu militārajā poligonā. Ja atceramies, ar dzēšanu un arī sabiedrības apziņošanu gāja smagi, kas būtu pamats dziļākai notikušā analīzei. Bet ko jūs! Pat par ugunsgrēka cēloni domas šobrīd dalās: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka ugunsgrēks izcēlies tādēļ, ka nav ievēroti drošības noteikumi plānota pasākuma laikā, Valsts meža dienests informē, ka precīzs meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls nav zināms, bet Aizsardzības ministrijas komentārs par šo ir gandrīz tāds, it kā būtu noticis kaut kas pozitīvs un visādā ziņā atdarināšanas cienīgs. Jāatgādina, ka ugunsnelaimes rezultātā zaudējumi jaunaudžu bojājumos vien ir 1,368 miljoni eiro, nemaz nerunājot par pieaugušo mežu. "Rīgas Apriņķa Avīze" devās noskaidrot, cik lielu skādi dabai nodarījusi šī ugunsnelaime.
NBS un VUGD saskaņota rīcība ugunsgrēka gadījumos
"Nepieredzētais sausums, kas Latvijā valdīja jūnija sākumā, bija ārkārtīgi nozīmīgs un iepriekš neprognozējams faktors situācijas attīstībai," jūnijā notikušā ugunsgrēka izcelšanos komentē Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta pārstāve majore Mairita Senkevicina. "Nacionālie bruņotie spēki atbilstoši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts meža dienesta norādījumiem mērķtiecīgi veica virkni pasākumu, tādēļ ugunsgrēks neizplatījās ārpus poligona teritorijas robežām." Aizsardzības ministrijas pārstāve apstiprina, ka Ādažu militārais poligons izmantots atbilstoši tā izveides un uzturēšanas mērķim – Nacionālo bruņoto spēku un NATO sabiedroto spēku kaujas spēju paaugstināšanai. Jūnijā Latvijā norisinājās ikgadējās starptautiskās militārās mācības "Saber Strike" un "Summer Shield XV", kuras fokusētas uz kaujas atbalsta, it īpaši netiešā uguns atbalsta, spēju uzturēšanu un attīstību. Mācībās piedalījās vairāk nekā 3000 karavīru no 12 valstīm. "Pēc ugunsgrēka izcelšanās kaujas šaušanas mērķu zonā attiecīgajā nodarbību vietā kaujas šaušana tika nekavējoties pārtraukta," apstiprina majore.
Aizsardzības ministrija informē, ka pirms diviem gadiem Nacionālie bruņotie spēki vienojušies ar Valsts meža dienestu par rīcību ugunsgrēka gadījumā, un sadarbības sistēmas un procedūras ir tikušas sakārtotas. "Nacionālie bruņotie spēki izvērtēs, vai nepieciešams veikt procedūru pilnveidošanu, lai uzlabotu sadarbību ar Valsts meža dienestu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un pašvaldībām," saka Aizsardzības ministrijas pārstāve. "Tāpat Nacionālie bruņotie spēki izvērtēs papildu materiāltehniskā nodrošinājuma risinājumus, lai mazinātu ugunsbīstamības riskus Nacionālo bruņoto spēku militārajos poligonos, vienlaikus saglabājot iespējas vingrināt un uzturēt militārās spējas jebkādos klimatiskajos apstākļos."
777 hektāri
Valsts meža dienesta Meža un vides aizsardzības daļas vadītāja vietnieks Zigmunds Jaunķiķis informē, ka ugunsgrēkā izdegusi teritorija 777 hektāru platībā. No tiem jaunaudzes tikušas skartas 290 hektāru platībā, pieaudzis mežs – 212 hektāru platībā, purvi un virsāji – 266 hektāru platībā. Ugunsgrēks nopostījis izcirtumus piecu hektāru platībā; četru hektāru platībā degušas arī citas meža zemes. "Pēc veiktajiem aprēķiniem, zaudējumi, kas radušies, nodegot jaunaudzēm, ir 1 368 000 eiro," informē Z. Jaunķiķis. "Pieaugušam mežam zaudējumi nav rēķināti, jo pagaidām nevar noteikt, cik no ugunsgrēkā cietušajām mežaudzēm aizies bojā. Zaudējumi tiek rēķināti tikai pieaugušām mežaudzēm un jaunaudzēm." Valsts meža dienests informē, ka precīzs meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls nav zināms.
Cietuši aizsargājami biotopi
Aizsardzības ministrija apliecina, ka ugunsgrēka skartā teritorija atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā aizsargājamo ainavu apvidū "Ādaži", kas iekļauta Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā "Natura 2000". "Ugunsgrēka skartajā teritorijā atrodas dažādi īpaši aizsargājamu biotopu veidi, kuriem uguns ir radījusi liela mēroga dabisku traucējumu, kā rezultātā var mainīties šo biotopu kvalitāte vai veids. Varam apstiprināt, ka degušajā poligona daļā nav ne mikroliegumu, ne dabas liegumu," skaidro Aizsardzības ministrijas pārstāve M. Senkevicina, piebilstot, ka pilnvērtīgus secinājumus par ugunsgrēka ietekmi uz katru biotopa veidu varēs noteikt pēc pilnīgas ietekmēto biotopu teritorijas apsekošanas. Novērtēt degšanas ilgtermiņa ietekmi uz aizsargājamo ainavu apvidus "Ādaži" dabas vērtībām būs iespējams tikai vairāku gadu griezumā.
Zaļās vārnas – sveikas un veselas
Ornitologs un zaļo vārnu pētnieks, Latvijas Ornitoloģijas biedrības zaļo vārnu izpētes un aizsardzības programmas vadītājs Edmunds Račinskis skaidro, ka poligonā parasti deg sausas vietas ar nabadzīgu veģetāciju – klaji smiltāji ar retām graudzālēm, ķērpjiem, viršiem u.c. sīkkrūmiem. "Skrejugunī izdeg sausā zemsedze un plānā nobiru kārta, bet lielākie koki izdzīvo," saka E. Račinskis. "Tas notiek gan militāro mācību rezultātā, gan plānoti – kā savvaļas biotopu atjaunošanas paņēmiens stingri kontrolētā veidā, cilvēkiem un īpašumiem droši, mazās platībās un ārpus putnu ligzdošanas laika."
Izrādās, ka daudzas retas augu un dzīvnieku sugas, kam nepieciešami sausi un klaji smiltāji un virsāji, pie īslaicīga un maza mēroga uguns traucējuma esot pielāgojušās. Arī zaļās vārnas, kam poligona klajumi ir svarīga barošanās vieta. "Taču stihiska degšana vasaras vidū un milzīgās platībās, kā šovasar, varēja būt visai postoša dabai, it īpaši tiem radījumiem, kas nespēj paglābties bēgot."
Edmunds Račinskis var nomierināt dabas draugus, kurus uztrauc zaļo vārnu liktenis šajā apvidū, – poligonā izvietotie zaļo vārnu būri neesot skarti. Edmunds Račinskis atzīst, ka pats gan nav bijis Ādažu poligonā pēc nesenās degšanas, tāpēc nevarot sniegt precīzu novērtējumu par to, kādu skādi uguns posta darbi nodarījuši šejienes putnu dzīvei. "Pavisam vispārīgi par putniem runājot – tā kā degšana notika vasarā, tad izdegušajās vietās – vai tas būtu mežs, purvs vai zālājs – var būt gājušas bojā to putnu ligzdas ar olām vai mazuļiem, kas perē uz zemes vai nelielā augstumā. Savukārt pieaugušie putni prot izvairīties no liesmām un dūmiem un vismaz daļa no izdzīvojušajiem jau šovasar var atsākt jaunu ligzdu veidošanu un atkārtotu dēšanu, un tas var notikt arī citur, piemērotākās vietās."
Poligonā izvietotos zaļo vārnu būrus uguns nav skārusi, apstiprina ornitologs Edmunds Račinskis.