4. jūlijā Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai veltītajā atceres pasākumā ar klusuma brīdi un ziedu nolikšanu pie memoriāla ebreju genocīda upuriem piedalījās apmēram 500 cilvēku, tostarp Valsts prezidents Raimonds Vējonis, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V), Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR), kā arī citas valsts amatpersonas, ārvalstu diplomāti, rabīni un ebreju kopienas pārstāvji, tostarp bijušais Liepājas geto un koncentrācijas nometnes ieslodzītais Džordžs Švābs, Latvijas un Igaunijas ebreju asociācijas Izraēlā vadītājs Eli Valks un Rīgas sinagogas rabīns Elijohu Krumers.
Mūrniece, uzrunājot klātesošos, atgādināja par traģiskajiem 1941. gada 4. jūlija notikumiem, kad tika tika nodedzināta Lielā Horālā sinagoga ar visiem tajā esošajiem cilvēkiem. "Tūkstošiem dzīvību tika izdzēstas vienīgi tautības dēļ – tā bija elle zemes virsū," sacīja Saeimas priekšsēdētāja, kura atgādināja, ka masveida slepkavības notika uz Latvijas zemes, turklāt nacistu rīkotais genocīds diemžēl tika īstenots ar "vietējo izpalīgu klātbūtni".
Pēc Mūrnieces paustā, šiem Latvijas vēsturē baisākajiem noziegumiem nav ne attaisnojuma, ne noilguma. Notikušais ir cilvēces traģēdija, par kuru "sēras nav remdināmas". Latvijai tas bija milzu zaudējums, sacīja Mūrniece.
Vienlaikus viņa norādīja, ka holokausta upuru piemiņas iemūžināšana un vēsturiskā izpēte ir morālā un politiskā apņemšanās gan Latvijā, gan starptautiski. "Vislabākais pretlīdzeklis šim nežēlīgajam ārprātam ir zināšanas un izglītība, jo īpaši tas jāzina jaunajai paaudzei, lai sarežģītos apstākļos spētu izdarīt pareizu, humānisma cienīgu izvēli. Holokausts ir vēstures brīdinājums par to, kur var novest valstiska līmeņa kurināta neiecietība, agresija, naids un rasisms. Mums šis vēstures brīdinājums jāiekodē savā ikdienas rīcībā, veidojot Eiropā labāku nākotni nākamajām paaudzēm," sacīja Saeimas priekšsēdētāja.
Tāpat Valsts prezidents Raimonds Vējonis atzina, ka arī mūsdienās "20. gadsimta rēgi" nekur nav izzuduši, jo konflikti un karadarbība norisinās gan tuvos, gan tālos reģionos. "Sabiedrībā un publiskajā telpā augsni rod ksenofobija, naids un neiecietība pret visu citādo. Šodienas cerība ir tie, kuri atceras baisos pagātnes notikumus," sacīja prezidents.
Viņš uzvēra, ka Latvija šogad svin 100 gadu jubileju un būtiska daļa šīs vēstures ir saistīta ar Latvijas ebreju kopienu. "Ebreji gadsimtiem ilgi dzīvojuši Latvijas teritorijā, devuši savu ieguldījumu Latvijas valsts izveidē, piedalījušies Brīvības cīņās un nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Viņi bija un ir neatņemama Latvijas sastāvdaļa," sacīja Vējonis.
Viņš norādīja, ka vairāk nekā 80 no ebreju kopienas pārstāvjiem par sevišķiem nopelniem saņēmuši Latvijas augstākos apbalvojumus, tomēr neviens skaitlis nevarot izteikt to, ko Latvijas valsts un sabiedrība zaudēja līdz ar ebreju kopienas lielākās daļas iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā. "20. gadsimnts Latvijas vēsturē ir atstājis dziļas rētas, un viena no tām ir 4. jūlijs, datums, kas iezīmē ceļu uz masu slepkavībām Biķernieku un Rumbulas mežos. 1941. gada 4. jūlijā pirmie upuri gāja bojā nodedzinātajā sinagogā, kas bija ne tikai lūgšanu vieta, bet arī izglītības, labdarības un kopienas sabiedriskās dzīves centrs, tā bija ebreju tautas sirds vieta. Latvija noliec galvu holokausta upuru priekšā," teica prezidents.
Kā trešdien sacīja Izraēlas vēstniece Latvijā Lironne Bar-Sade, pirms ieradās Latvijā, viņa 4. jūliju vairāk asociēja ar ASV neatkarību, bet tagad un vienmēr šis datums viņai saistīšoties ar holokausta šausmām Latvijā. "Tik daudz zvērību, tik daudz sāpīgu notikumu, tik daudz ciešanu, ko radīja sirdsapziņu zaudējuši un noziedzīgi Latvijas iedzīvotāji, kas izvēlējās būt nacistu rokaspuiši," sacīja Bar-Sade, piebilstot, ka nedrīkst aizmirst arī cilvēkus, kuri glāba dzīvības, tostarp slaveno ebreju glābēju Latvijā – Žani Lipki.
Bijušais Liepājas geto un koncentrācijas nometnes ieslodzītais Džordžs Švābs sacīja, ka tiem, kuri neatceras pagātni, lemts to piedzīvot atkārtoti. "Šie vārdi nāk prātā, kad domāju par to, kas sāk attīstīties dažviet Eiropā un ASV, proti, par nacionālistiskā drudža uzliesmojumu. Zem šī nacionālisma aizsega atrodami galēji un ekstremāli labējie grupējumi, kuri cenšas iezīmēt krasu atšķirību starp savējiem un citiem. Galēji labējie īpaši tēmē uz ebrejiem, vainojot tos kā atbildīgus par reālām vai iedomātām sabiedrības slimībām," norādīja Švābs.
Pēc viņa paustā, aptaujas liecina, ka mūsdienās galēji labējo nacionālistu vairākums, īpaši Eiropā, ir piedzimis labu laiku pēc Otrā pasaules kara, audzis lielā mērā pārtikušā un miermīlīgā Eiroatlantijas sabiedrībā, turklāt šiem cilvēkiem ir vāja izpratne par pagātni un arī maz intereses par to uzzināt. Eiropas miermīlīgais modelis par nožēlu sāk sabrukt," sacīja Švābs.
Latvijā 4. jūlijs ir noteikts par Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu, jo šajā dienā 1941. gadā pēc nacistu rīkojuma tika nodedzinātas gandrīz visas Rīgas sinagogas, lielākoties kopā ar tur esošajiem cilvēkiem. Piemiņas brīdis notiek vietā, kur atradās Lielā horālā sinagoga, bet 1990. gadu sākumā izveidots memoriāls – simboliskas sinagogas sienas ar izrakumos atrastajiem oriģinālā dekora fragmentiem.
Nacistiskās okupācijas laikā 1941.–1945. gadā Latvijā tika nogalināti vairāk par 70 000 vietējo ebreju un ap 20 000 šeit deportēto ebreju no citām Eiropas valstīm.