Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņš atgādināja, ka sākotnēji tika runāts pat par ambiciozākām prasībām nekā Eiropas Komisijas maija beigās apstiprinātie aprites ekonomikas mērķrādītāji. Tie paredz, ka no valstī radītajiem sadzīves atkritumiem otrreizējā pārstrādē līdz 2025. gadam ir jānonāk 55%, bet līdz 2035. gadam – 65%.

"Mērķi nav neizpildāmi. Pašlaik statistika liecina, ka Latvijā pārstrādē nonāk ap 30% sadzīves atkritumu. Tomēr liela daļa no bioloģisko atkritumu pārstrādes, iegūstot biogāzi, līdzšinējā statistikā netika uzrādīta. Tādēļ nav vērts uztraukties, vai mēs 2025. gadā sasniegsim mērķus. Problēmas var rasties tikai tad, ja nobremzējas kāds no biomasas pārstrādes projektiem, jo tā veido aptuveni pusi no sadzīves atkritumiem," sacīja Levics.

Tomēr, pēc viņa domām, problēmas par rasties ar iepakojumam noteiktajiem pārstrādes mērķiem. No iepakojuma līdz 2030. gadam atkārtotā izmantošanā vai pārstrādē būs jānonāk 70%. Visvairāk papīram un kartonam (85%), kā arī melnajiem metāliem (80%) un stiklam (75%).

"Tagadējās normas mēs pildām "līdz ar nagiem". Jaunās sasniegt būs izaicinājums, un lielākā problēma pat nav plastmasa, bet stikls. Pie atsevišķas stikla vākšanas strādājam gan mēs, gan konkurenti, bet ir jūtams iedzīvotāju kūtrums stikla iepakojumu šķirošanā. Turklāt te mēs nerunājam par tā saucamo depozīta iepakojumu, bet gan par dažāda veida burciņām, stiprā alkohola pudelēm utt. Stikls ir relatīvi viegli šķirojams, vajag tikai gribēšanu. Taču kā motivēt Pļavnieku deviņstāvu mājas iedzīvotāju mest majonēzes burciņu nevis savā atkritumu šahtā, bet nest uz šķirošanas konteineru? Tas ir galvenais jautājums, kurš arī mums uzņēmuma iekšienē rada lielākās pārdomas. Ņemot vērā, cik maza ietekme atkritumu apsaimniekošanai ir uz katra iedzīvotāja maciņu, arī ekonomiski motivēt ir ļoti grūti," atzina Levics.

Viņš uzsvēra, ka, piemēram, standarta alus pudeles, kuras jau pašlaik var nodot stikla taras savākšanas punktos, atkritumos praktiski neparādās, jo tiek izlasītas. "Kas attiecas uz pārējām pudelēm, tad katrs ražotājs izdomā savu knifiņu, un dizains ļoti atšķiras. Tas ir pārdošanas knifs, jo katram ir sava forma, savas īpatnības. Valsts uzdevums šajā brīdī būtu mēģināt unificēt iepakojumu, jo tikai tad to var sākt vākt atpakaļ," norādīja Levics.

Viņš stāstīja, ka vēl viena problēma ir saistīta ar to, kā izmantot kompostu, kas pēc metāna gāzes iegūšanas paliek pāri no bioloģiskajiem atkritumiem, jo to nevar izmantot lauksaimniecībā.

"Lielrīgas reģionā gadā tiek savākti 300 000 tonnu atkritumu. Puse no tā ir bioloģiskie atkritumi. Ir pat grūti iedomāties, kas tas ir par kalnu. Primāri tas tiek izmantots atkritumu poligonos slāņu nosegšanai. Taču, cik slāņu tad vajag? Tas ir ierobežots daudzums. Var šo masu izmantot ceļmalās apzaļumošanai. Taču arī tur tik daudz tonnu nemaz nevajag. Šī masa nav bīstama, bet to nevar izmantot arī pārtikas vai lopbarības audzēšanai. Gandrīz vai jāpērk karjers, kuru ar šo masu pamazām aizbērt. Tādēļ ir liels izaicinājums atrast veidu, kā šo kompostu izmantot, jo mums Latvijā problēmu ar melnzemi nav, līdz ar to par to nav arī lielas intereses," sacīja "Clean R" pārstāvis.

Jau vēstīts, ka maija beigās Eiropas Komisija apstiprināja aprites ekonomikas mērķrādītājus, kuru uzdevums ir panākt, lai arvien mazāk sadzīves atkritumu nonāktu atkritumu poligonos, bet arvien vairāk tiktu izmantoti otrreizējā pārstrādē.

Kopumā no sadzīves atkritumiem līdz 2035. gadam atkārtotā lietošanā vai pārstrādē būs jānonāk ne mazāk kā 65%. Atsevišķs mērķis ir noteikts iepakojumam, no kura līdz 2030. gadam atkārtotā izmantošanā vai pārstrādē būs jānonāk 70% – visvairāk papīram un kartonam, kā arī melnajiem metāliem un stiklam.

Tāpat vienošanās paredz, ka no 2022. gada visā ES būs jānodrošina iespējas atsevišķi nodot mājsaimniecībā radušos bīstamos atkritumus, no 2023. gada bioloģiskos atkritumus, vai arī jānodrošina to kompostēšanas iespējas pie dzīvojamām mājām, bet no 2025. gada – tekstila atkritumus. Tādējādi tiks papildināts šķirojamo atkritumu klāsts, kurā pašlaik ir papīrs un kartons, stikls, metāls un plastmasa.

Savukārt atkritumu poligonos nonākušo atkritumu daudzumam tiks noteikti griesti. Visās ES dalībvalstīs būs jānodrošina, ka pēc 2030. gada atkritumu poligonos netiek pieņemti tādi atkritumi, kuri ir piemēroti pārstrādei vai cita veida atkārtotai izmantošanai, ja vien poligons nenodrošinās atkritumu izmantošanu videi labvēlīgākā veidā. Tostarp līdz 2035. gadam atkritumu poligonos nedrīkstēs nonākt vairāk par 10% no valstī radītajiem sadzīves atkritumiem.