Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Komisijai līdz šā gada 31. maijam bija jāsagatavo sava darba gala ziņojums ar rekomendācijām līdz šim noslepenoto VDK dokumentu, tostarp tā dēvēto čekas maisu, nodošanai atklātībā. Savukārt valdībai, ņemot vērā komisijas ieteikumus, noteikumi par VDK dokumentu pieejamību jāizdod līdz 2018. gada 31. oktobrim. Tomēr ziņojuma sagatavošana kārtējo reizi piedzīvo kavēšanos, pirmdien ziņoja vairāki mediji, atsaucoties uz raidījumu "LNT ziņas", kur tika vēstīts, ka komisija lūgusi pagarināt tās darbības termiņu.

Savukārt zinātniskās komisijas vadītājs Kārlis Kangeris "LV portālam" norādīja: ziņojums ir gatavs, jāveic vien dažas korekcijas darbības atskaitē.

Visas rekomendācijas – normatīvo aktu projektos
Kārtība, kādā VDK zinātniskās izpētes komisijai jāiesniedz gala pārskats, paredz, ka vispirms tas iesniedzams Latvijas Universitātes (LU) rektoram, kurš dokumentu tālāk pārsūta Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), bet tā ar ziņojuma saturu iepazīstina valdību.

LU no komisijas saņēmusi tās sagatavotu Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas likuma jeb Atklātības likuma projektu turpmākajai darbībai ar VDK dokumentiem un Ministru kabineta rīkojuma projektu par to publiskošanu. LU raidījumam skaidroja, ka to varot uzskatīt par daļu no gala ziņojuma, taču pats ziņojums, finanšu pārskats un ieteikumi politiķiem par tālāko rīcību nav saņemti.

Savukārt K. Kangeris "LVportālam" otrdien paskaidroja, ka komisijas darba pagarinājums līdz jūnija beigām lūgts, lai varētu pilnībā pabeigt VDK kartotēkas izpēti Satversmes aizsardzības birojā, kur pētniekiem ilgstoši bijusi liegta pieeja šiem dokumentiem. Taču pagarinājumam neesot nekādas saistības ar gala ziņojumu – visas komisijas rekomendācijas turpmākajai rīcībai ar čekas dokumentiem esot ietvertas minētajā likumprojektā un valdības rīkojuma projektā, kas jau iesniegti LU rektoram Indriķim Muižniekam.

Dažās turpmākajās dienās pētnieki vēl veikšot nelielas korekcijas komisijas darba atskaitē, kuras nav saistītas ar rekomendācijām politiķiem, skaidro zinātniskās komisijas vadītājs. Pēc tam LU varēšot minēto dokumentu kopumu iesniegt IZM tālākai virzībai.

Tiesa, kā aģentūru LETA pagājušajā nedēļā informēja Zaļo un Zemnieku Savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, koalīcija vienojusies nepagarināt VDK izpētes komisijas darbību.

Ar plašāku savas darbības pārskatu VDK zinātniskās izpētes komisija sabiedrību plāno iepazīstināt 13. jūnijā konferencē Jūrmalā.

Līdz šim publiskajā telpā nonākušie VDK zinātniskās izpētes komisijas pārstāvju izteikumi liecina, ka komisija ieteiks:

– atcelt likumu "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu", kurš nosaka informācijas neizpaužamību. Tā vietā komisija piedāvā tās jau sagatavoto un Saeimas juridiskajā komisijā iesniegto Atklātības likuma projektu. Likuma mērķis ir, īstenojot Satversmes ievadā nostiprināto totalitārisma nosodījumu, ar atklātības un Latvijas vēstures pētniecības palīdzību novērst totalitāra režīma atkārtošanās iespējamību Latvijas teritorijā un pārvarēt Latvijas Republiku okupējušo varu propagandas un slepenības kultūras sekas;

– padarīt publiski pieejamus un nodot Nacionālajam arhīvam visus VDK arhīvus, tai skaitā ieskenēt un nodot atklātībai tā dēvētajos čekas maisos esošās 4300 aģentu kartītes, kā arī publiskot aģentu uzskaites žurnālus, kuros laikā no 1953. līdz 1987. gadam iegrāmatoti 23 000 aģentu vārdi;

– publicēt Latvijas PSR Komunistiskās partijas Centrālās komitejas un Ministru padomes sēžu protokolus, kā arī VDK ziņojumus minētajām institūcijām. Komisija rosina vispirms publicēt kompartijas nomenklatūras kadru lietas ar biogrāfijām, sākot ar padomju režīma Latvijā augstāko vadību;

– izveidot institūciju VDK dokumentu un darbības zinātniskās izpētes turpināšanai.

Veido Publiskās atmiņas centru
Komisija ieteic čekas dokumentus pakāpeniski digitalizēt un publicēt tiešsaistē ne vēlāk kā līdz 2028. gada 4. maijam. Paredzēts, ka dokumentu digitalizācijas un publikācijas kārtību noteiks ik gadu, balstoties uz īpašas institūcijas atzinumu.

Komisijas locekļi maijā izveidojuši Publiskās atmiņas centru, kurš turpinās tās darbu okupācijas totalitārā režīma kontroles un represīvo institūciju izpētē. Centra uzdevumi: akadēmiski kvalitatīvas, zinātnē balstītas totalitāro okupācijas režīmu pētniecības veikšana Latvijā, demokrātiskas un atbildīgas nacionālās publiskās atmiņas politikas un sabiedrības publiskās atmiņas izglītošanas veicināšana, publiskās atmiņas un nacionālās publiskās atmiņas rīcībpolitikas pētīšana, publiska analizēšana un priekšlikumu to attīstībai sniegšana, kā arī – atbilstoši Latvijas Satversmes ievadam – sabiedrības intereses par Latvijas nacionālo publisko atmiņu, Latvijas valstiskumu, īpaši totalitāro okupācijas režīmu norišu piemiņu, veicināšana.

Publiskās atmiņas centra vadītājs, tāpat kā komisijas vadītājs, ir K. Kangeris, par padomes priekšsēdētāja vietnieku politikas zinātnē ievēlēts Ivars Ījabs, par padomes priekšsēdētāja vietnieci reliģiju zinātnē – Solveiga Krūmiņa-Koņkova. Tiesa, jaundibinātā institūcija pagaidām ir tikai "plānošanas fāzē" – sagatavoti un iesniegti tās reģistrācijas dokumenti, skaidro K. Kangeris. Par tās darba nodrošinājumu būs jālemj politiķiem.


Pirmpublikācija portālā "LVportāls.lv".