Saeima grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā kā steidzamus skatīs 14. jūnija sēdē.
Tāpat grozījumi paredz stiprināt Latvijas informatīvo telpu, veicinot kvalitatīva un uzticama satura plašāku pieejamību elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmās, vēsta Saeimas preses dienests.
Grozījumi paredz no 2021. gada sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem piešķirt papildu līdzekļus tādā apjomā, kas atbilst par komerciālo paziņojumu izvietošanu gūtajiem ieņēmumiem, kā arī izmaksām, kas radīsies, aizstājot komercpaziņojuma raidlaiku ar oriģinālsaturu. "Garantēts, neatkarīgs finansējums sabiedriskajiem medijiem stiprinās redakcionālo neatkarību," akcentēja Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.
Programmu veidošanas vispārīgos noteikumus plānots papildināt ar neitralitātes un precizitātes principu, kā arī noteikt pienākumu informatīvi dokumentālajos raidījumos un ziņās atspoguļot faktus tā, lai apzināti nemaldinātu auditoriju un samazinātu faktiem neatbilstošas un maldinošas informācijas izplatīšanu. "Naidīgas un safabricētas informācijas, kura parādās arī elektronisko plašsaziņas līdzekļu saturā, ierobežošana ir nacionālās drošības jautājums," iepriekš uzsvēra I. Laizāne.
Likumprojekts paredz, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) organizēs galalietotājiem bezmaksas apraidē izplatāmo televīzijas programmu sarakstā iekļauto programmu izplatīšanu, slēdzot līgumu ar akciju sabiedrību "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC). Izdevumus paredzēts segt no valsts budžeta līdzekļiem. LVRTC ar zemes raidītājiem var nodrošināt televīzijas programmu izplatīšanu 99,6 procentos Latvijas teritorijas un sasniegt 99,9 procentus Latvijas iedzīvotāju, neradot mājsaimniecībām papildu slogu. Šāda pakalpojuma nodrošināšana ir stratēģiski svarīga valsts drošībai, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori.
Ja tīklā, kurā notiek bezmaksas televīzijas programmu izplatīšana ar zemes raidītājiem, būs brīvas televīzijas programmu vietas, NEPLP, nodrošinot informācijas pieejamību sabiedrībai, brīvās vietas varēs aizpildīt ar konkursa procedūrā izraudzītām komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmām, slēdzot licences līgumus, nosaka likumprojekts. Organizējot konkursu, priekšroka būs tādām programmām, kas nodrošina, ka vismaz 20 procentus no nedēļas raidlaika aizņem latviešu valodā veidoti darbi.
Lai risinātu problēmu ar valstī nelicencētu televīzijas pakalpojumu izplatīšanu, likumprojekts paredz, ka NEPLP būs tiesības ierobežot piekļuvi tīmekļvietnēm, kas retranslē audiovizuālās programmas bez retranslācijas atļaujas saņemšanas, un liegt lietot to domēna vārdu izmantošanu uz laiku līdz sešiem mēnešiem.
Lai panāktu elektronisko plašsaziņas līdzekļu patieso labuma guvēju pārredzamību, likumprojektā plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem paredzēts noteikt pienākumu tos atklāt, kā arī ziņot, ja patiesā labuma guvējs mainās.
13.06.2018 15:50
Saeimas Cilvēktiesību komisija: sabiedriskie mediji atstās reklāmas tirgu
Autors Apriņķis.lvSabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi izies no reklāmas tirgus visās platformās no 2021. gada, paredz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstītie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.