Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ar ZM ekspertiem, lauksaimniekiem un dažādu institūciju pārstāvjiem tikās EK Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta pārstāvji Kristīne Bori un Imans Būts. Viņi klātesošos informēja, ka EK priekšlikums par nākamo daudzgadu budžetu KLP paredz dalībvalstīm lielāku elastību un atbildību, izvēloties, kā un kur ieguldīt tām piešķirto KLP finansējumu.

EK pārstāvji uzsvēra, ka tiešmaksājumu jomā lielajām saimniecībām tiktu noteikti maksājumu griesti un līdzekļi būtu jāpārdala, vairāk sniedzot atbalstu mazajām un vidējām saimniecībām par hektāru. Tāpat būtiski, lai nauda nonāktu līdz jauniem lauksaimniekiem, un kritērijs šādam lauksaimniekam ir 40 gadu vecuma slieksnis. Tāpat tika norādīts, ka jauni lauksaimnieki saņemtu iespēju atbalsta palielināšanai līdz 100 000 eiro.

Priekšlikumi arī paredz, ka valstīm vismaz 2% no sava tiešo maksājumu piešķīruma ir jāatvēl atbalstam jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai. To papildinās finansiāls atbalsts lauku attīstības ietvaros dažādiem pasākumiem, kas atvieglo piekļuvi zemei un zemes nodošanu.

Skaidrojot iespējamās bažas par to, vai lielās saimniecības tīši netiktu sadalītas, lai varētu pretendēt uz finansējumu, kas domāts mazām un vidējām saimniecībām, EK pārstāvji apstiprināja, ka tāds risks pastāv. Viņi gan vērsa uzmanību, ja šādas darbības notiktu, tad tādiem gadījumiem domāts atsevišķs pants, kas paredz, ka valsts pret lauksaimnieku varēs celt apsūdzību.

EK gan neesot definējusi, kāda tieši ir liela un kāda ir vidēja vai maza saimniecība, bet tā esot noteikusi, kādus kritērijus būtu jāņem vērā, lai kādu saimniecību definētu par lielu, skaidroja EK pārstāvji. Pēc viņu teiktā, plānotie ierobežojumi lielajām saimniecībām varētu ietekmēt vien 0,8% Latvijas lielo saimniecību.

"Vairākos jautājumos valstīm tiek noteikta izvēles brīvība. Tāpat politika tiek vienkāršota, jo nav sīki izstrādātu noteikumu atbalsta saņēmējiem. Lauksaimniekiem arī būs piekļuve labākām konsultācijām un tiks samazināts administratīvais slogs institūcijām un lauksaimniekiem," skaidroja EK pārstāvji, atgādinot, ka EK mērķis ir modernizēt un vienkāršot KLP.

Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorāta pārstāvji minēja, ka katra dalībvalsts izstrādās KLP stratēģisko plānu, kurā tiks "satamborēti" kopā daudzi elementi. Pēc plāna iesniegšanas astoņu mēnešu laikā EK to apstiprinās, savukārt plāna grozījumus varēs iesniegt reizi gadā. Reizi gadā arī būs nepieciešams sniegt atskaites par to, kā valstij ir veicies ar plāna izpildi.

Jau vēstīts, ka EK publicētajos priekšlikumos par valstīm iedalīto KLP finansējumu nākamajā ES daudzgadu budžetā Latvijai pašreizējās cenās atvēlēti 3,042 miljardi eiro, bet 2018.gada cenās 2,699 miljardi eiro.

Kā norādījusi ZM, EK priekšlikumi paredz, ka nākamajā plānošanas periodā KLP lauku attīstībai dalībvalstīm paredzētais finansējums samazināsies par 15% salīdzinājumā ar 2014.-2020. gadu, savukārt tiešo maksājumu kopējais samazinājums ES būs 3,9%.

Regulas priekšlikums paredz, ka tiešmaksājumos Latvija saņemtu 2,27 miljardus eiro, tikmēr 2014.-2020.gada perioda regulās minētajās aploksnēs Latvijai bija paredzēti 1,7 miljardi eiro. Tiešo maksājumu apjoms nesamazināsies tikai dažām dalībvalstīm, tajā skaitā Latvijai. Latvijai EK paredz ļoti minimālu tiešo maksājumu pieaugumu līdz 202 eiro par hektāru 2026. gadā.

Tikmēr atbalsta samazinājums ES lauku attīstībai laika posmā no 2021. līdz 2027.gadam par 15% Latvijai nozīmē to, ka nākamajā plānošanas periodā Latvijai Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai paredzētais ES finansējums būs par 147 miljoniem eiro mazāks nekā šajā plānošanas periodā, proti, Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai Latvijai paredzētais ES finansējums būtu 0,82 miljardi eiro.

Tiešie maksājumi būs atkarīgi no augstāku vides un klimata jomas prasību izpildes, katrai dalībvalstij būs jāpiedāvā ekoshēmas, lai palīdzētu lauksaimniekiem īstenot vairāk nekā tikai obligātās prasības, un šīs shēmas finansēs ar daļu no valsts tiešo maksājumu piešķīrumiem. Tāpat vismaz 30 % no katra lauku attīstības valsts piešķīruma būs veltīti vides un klimata pasākumiem, kā arī plānots, ka 40% no KLP kopējā budžeta sekmēs klimata politikas mērķu sasniegšanu.