ES un NATO ar šādu aicinājumu nākušas klajā pēc tam, kad starptautiskā izmeklētāju komanda ceturtdien pirmo reizi paziņoja, ka raķete "Buk", ar kuru tika notriekta lidmašīna, piederējusi Krievijas armijas brigādei. Izmantojot fotogrāfijas un video, izmeklētājiem izdevies noteikt maršrutu, pa kuru raķete tika nogādāta no Krievijas pāri robežai Ukrainā.
Jau vēstīts, ka arī Nīderlande un Austrālija paziņojušas, ka uzskata Krieviju par atbildīgu, ņemot vērā tās lomu lidmašīnas notriekšanā, un apsver lietas nodošanu kādai starptautiskai tiesai vai organizācijai.
"ES aicina Krievijas Federāciju uzņemties atbildību un pilnībā sadarboties visos centienos saukt pie atbildības vainīgos," paziņoja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.
Viņa norādīja, ka izmeklētāji secinājuši, ka lidmašīnas notriekšanā izmantotā raķete, bez šaubām, piederējusi Krievijas bruņotajiem spēkiem.
Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atsevišķā paziņojumā aicināja Krieviju uzņemties atbildību un sadarboties visos centienos saukt pie atbildības vainīgos.
Stoltenbergs sacīja, ka "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīnas notriekšana bija globāla traģēdija un par to atbildīgie ir jāsauc tiesas priekšā.
Malaizijas lidmašīna "Boeing 777", kas bija ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, tika notriekta 2014.gada 17.jūlijā virs teritorijas Ukrainas austrumos, kuru kontrolē Krievijas atbalstītie kaujinieki. Bojā gāja visi aviolainerī esošie 298 cilvēki, no kuriem vairums bija Nīderlandes pilsoņi, bet lidmašīnā atradās arī Lielbritānijas, Austrālijas un citu valstu pilsoņi.
Starptautiskā izmeklēšanā, ko veic Austrālija, Beļģija, Malaizija, Ukraina un Nīderlande, tika secināts, ka lidmašīna tika notriekta ar raķeti "Buk", kas Ukrainā tika ievesta no Krievijas un izšauta no Maskavas atbalstīto kaujinieku kontrolētās teritorijas. Taču ceturtdien izmeklētāji pirmo reizi paziņoja, ka raķete piederējusi Krievijas armijai un atvesta no Krievijas armijas 53.pretgaisa raķešu brigādes Kurskā.
Krievija visus līdzšinējos izmeklēšanas secinājumus ir noraidījusi un noraidīja arī izmeklētāju ceturtdienas paziņojumu.
Maskava paziņoja, ka šāds ierocis nekad nav šķērsojis Krievijas un Ukrainas robežu, un Krievijas Ārlietu ministrija nosodīja mēģinājumus "diskreditēt Krieviju starptautiskās sabiedrības acīs".