Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Viņa norādīja uz joprojām aktuālo jautājumu par atlīdzību sistēmu valsts pārvaldē, jo iestādēs bieži netiek noteikta vienlīdzīga atlīdzība. Tāpat joprojām pastāv problēmas ar prēmiju un piemaksu izmaksas sistēmu. "Redzams, ka vienotās atlīdzības likums nedarbojas, tāpēc nepieciešams šo sistēmu sakārtot," uzsvēra Krūmiņa.

Valsts kontrole norāda, ka 2017.gadā, piemēram, Valsts robežsardzes vadības prioritāte bija atlīdzības palielināšana praktiskā darba veicējiem – robežsargiem, turpretī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) vadība rūpējusies par vadības atlīdzību.

"2017.gadā no VUGD algu reformai papildu piešķirtajiem 1,16 miljoniem eiro ir pārdalīti citiem mērķiem. Ja šis finansējums būtu novirzīts ugunsdzēsēju-glābēju mēnešalgām, katrs ugunsdzēsējs-glābējs varētu saņemt vidēji par 45 eiro mēnesī vairāk," atzina Valsts kontrolē.

Viņa norādīja uz vēl vienu ilgstošu problēmu, proti, izdienas pensiju izmaksu. Pēc Krūmiņas teiktā, izdienas pensiju sistēma paredz, ka cilvēks saņem šo pensiju, jo, sasniedzis pensijas vecumu, nespēs turpināt darbu konkrētajā jomā.

Tomēr Valsts kontrole secinājusi, ka vairāk nekā 70% izdienas pensiju saņēmēju turpina strādāt. Piemēram, iekšlietu nozarē radīta pretlikumīga iespēja Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas direktoram vienlaikus saņemt gan amata atalgojumu, gan izdienas pensiju, tā septiņu gadu laikā izdienas pensijā saņemot vairāk nekā 170 000 eiro.

"Šis gadījums pierāda, ka izdienas pensijas saņēmējs var iekļauties darba tirgū, personai nav bijusi nepieciešamība pārkvalificēties, persona turpina darbu pēc izdienas pensijas piešķiršanas un turpina strādāt bez pārtraukuma. Tādējādi izdienas pensija ir tikai papildu ienākumu avots par iepriekš konkrētajā profesijā nostrādāto laiku," uzsver Valsts kontrole.

Tāpat revīzijā norādīts uz pretlikumīgi un nelietderīgi izlietotiem 1,4 miljoniem eiro no nu jau likvidētās Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) budžeta. Tāpat Valsts kontrole norāda, ka pirms RPIVA likvidācijas tā nelietderīgi izlietojusi vairāk nekā 200 000 eiro dažādām reklāmas, sabiedrisko attiecību, juridiskajiem u.c. pakalpojumiem, kas nebija nepieciešami, ņemot vērā valdības pieņemto lēmumu likvidēt augstskolu.

Savukārt S.Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolā, iespējams, konstatēta fiktīva nodarbinātība, nodarbinātajam aprēķinot atlīdzību gandrīz 13 500 eiro apmērā.