Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pēc viņas teiktā, Latvijā 2017. gadā 54,1% iedzīvotāju bija sievietes, tomēr statistikas rādītāji liecina, ka sieviešu pārstāvība dažādās jomās ir krietni zemāka. Piemēram, Saeimā no visiem deputātiem 16% ir sievietes, bet Ministru kabinetā no 13 ministriem tikai trīs ir sievietes.

Nedaudz labāka situācija vērojama pašvaldībās, kur 2017. gada vēlēšanās no visiem kandidātiem 39,03% bija sievietes, bet no ievēlētajiem deputātiem – 34,01%. Vienlaikus lielo pilsētu vadītāji joprojām ir tikai vīrieši, piebilda Gaile.

Tai pašā laikā statistikas dati liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā augstāko izglītību ieguvušo vidū vīriešu īpatsvars nepārsniedz 35%. Piemēram, 2016. gadā kopumā no augstāko izglītību ieguvušajiem iedzīvotājiem 65,5% bija sievietes, bet 34,5% – vīrieši.

Tomēr, kaut arī sievietes augstāko izglītību vidēji iegūst biežāk nekā vīrieši, darba samaksa sievietēm ir par 17% mazāka nekā vīriešiem. Vīrieši ir arī vairāk nodarbināti, proti, 2017. gada 3. ceturksnī sieviešu vidū nodarbinātība bija 72,8%, bet vīriešu vidū – 77,6%.

Tāpat Gaile informēja, ka būtiskas atšķirības vīriešu un sieviešu vidū vērojamas dzīves ilgumā un kvalitātē. Piemēram, jaunpiedzimušas sievietes paredzamais dzīves ilgums ir 79,5 gadi, bet vīrieša – 69,7 gadi. Atšķirīgs ir arī veselīgo dzīves gadu skaits, proti, sievietēm vidēji veselīgs ir 54,1 gads, bet vīriešiem – 51,8 gadi.

Gaile skaidroja, ka Latvijā tagad svarīgi uzsvērt vārdkopu "sieviešu un vīriešu līdztiesība", jo vārdu savienojumam "dzimumu līdztiesība" patlaban līdzi sekojot maldinoša un pārprasta izpratne.

Pēc ekspertes teiktā, dzimumu līdztiesība nozīmē, ka sieviešu un vīriešu loma sabiedrības attīstībā tiek atzīta par līdzvērtīgu. Lai nodrošinātu, ka dzimumi ir līdztiesīgi, nepieciešams nodrošināt vienādi pieejamus resursus un to izmantošanas tiesības.

Vienlaikus Gaile uzsvēra, ka dzimumu līdztiesība nozīmē nodrošināt abiem dzimumiem vienādas tiesības, nevis uztvert vīriešus un sievietes kā vienādas būtnes.

Gaile stāstīja arī par tiešās un netiešās dzimumu diskriminācijas pazīmēm. Tiešā diskriminācija izpaužas situācijās, kurās sievietei vai vīrietim tiešā veidā tiek liegta kāda iespēja tikai viņas vai viņa dzimuma dēļ. Tiešās diskriminācijas piemērs, pēc Gailes teiktā, ir nesen Saeimā iesniegtā iecere aizliegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas.