Par to aģentūru LETA informēja KM sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
KM valsts sekretāre Dace Vilsone pauda, ka šis sasniegums neapšaubāmi ir arī visu 14 ministrijas kapitālsabiedrību mērķtiecīgas darbības rezultāts, norādot, ka lielu daļu darbības nodrošināšanai nepieciešamā finansējuma valsts teātri un koncertorganizācijas nopelna paši.
"Revīzija izdarīta valsts kapitālsabiedrību pārvaldības pārmaiņu procesu veikšanas laikā - par laika periodu no 2014. līdz 2017.gadam - kad tika pieņemts jauns speciālais Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kā arī no tā izrietošie Ministru kabineta noteikumi un izstrādātas vadlīnijas dažādu kapitālsabiedrību pārvaldības procesu nodrošināšanai," norādīja Vilsone, akcentējot, ka objektīvākus un visaptverošus secinājumus par šīs reformas nestajiem ieguvumiem sabiedrībai būtu iespējams izdarīt, veicot revīziju pēc reformas pabeigšanas, nevis tās laikā.
KM nepiekrīt Valsts kontroles slēdzienam, ka tās kapitālsabiedrībām izvirzītie stratēģiskie mērķi netiek saistīti ar kultūrpolitikas prioritātēm un neiekļauj teātra un mūzikas nozares stratēģijās norādīto kapitālsabiedrību unikalitāti. Kokale pauda nostāju, ka katras KM kapitālsabiedrības darbības unikalitāte tiek atspoguļota vidēja termiņa darbības stratēģijās, kas izstrādātas, ņemot vērā plānošanas dokumentos noteikto. Savukārt kapitālsabiedrību vispārējos stratēģiskos mērķus 2015.gada 22.decembra sēdē definējusi valdība, kā arī citu nozaru ministriju pārraudzībā esošo viena rakstura un vienādas specifikas kapitālsabiedrību vispārējie stratēģiskie mērķi ir līdzīgi un vispārīgi.
Lai gan Valsts kontrole savā ziņojumā atzīmējusi, ka tikai trim no 14 KM kapitālsabiedrībām ir apstiprinātas darbības stratēģijas, atbilstoši Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadlīnijām tās izstrādājušas jeb darbu turpina visas profesionālā teātra un mūzikas mākslas iestādes. Tāpat KM turpina veikt gan stratēģiju izstrādes, gan saskaņošanas un apstiprināšanas procesu kontroli, apgalvoja Kokale.
KM arī nepiekrīt Valsts kontroles apgalvojumam, ka tās kapitālsabiedrībām deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu un sasniedzamo rādītāju kopums ir vispārīgs, neietver kvalitātes prasības un netiek saistīts ar valsts budžeta finansējumu to īstenošanai. "Kapitālsabiedrībām deleģētie valsts pārvaldes uzdevumi precizēti ar tām noslēgtajos līdzdarbības līgumos un ir skaidri noteikti atbilstoši kultūrpolitikai, turklāt to izpildes kontrolei noteikti arī novērtējuma kritēriji - tie ietver vairākus konkrētus un izvērtējamus pasākumus, kas izteikti ar sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem," norādīja Kokale, uzsverot, ka šim aspektam KM pastiprinātu uzmanību pievērsusi šogad - izskatot 2018.gada rezultātus.
Viņa arī skaidroja, ka KM 2015.gadā iesniedza MK izvērtējumu par valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās un priekšlikumus par turpmāko darbību. Finanšu ministrija, Tieslietu ministrija, kā arī PKC to saskaņoja bez iebildumiem un 2015.gada 22.decembra sēdē valdība lēma saglabāt valsts līdzdalību KM pārraudzībā esošajās kapitālsabiedrībās. Pēc Kokales teiktā, KM sniedza informāciju par kapitālsabiedrību darbību un veikto pārraudzību tajās. Tāpat sarunu laikā par iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) ministrija nesaņēma aizrādījumus nedz no OECD, nedz PKC.
Iepriekš:
Valsts kontrole: Nodokļu maksātāju nauda neefektīvi tiek izlietota profesionālās teātra un mūzikas mākslas jomās
23.04.2018 11:57
Kultūras ministrija nepiekrīt vairumam Valsts kontroles revīzijas ziņojuma secinājumu par tās kapitālsabiedrību darbību
Autors LETA
arhīvs
Kultūras ministrija (KM) nepiekrīt vairumam Valsts kontroles revīzijas ziņojuma secinājumu par tās kapitālsabiedrību darbību, argumentējot, ka kultūras kapitāla resursu ilgtspējīga izmantošana atzīta par vienu no visaugstāk novērtētajiem "Nacionālā attīstības plāna 2020" mērķiem, un aizvien pieaug kultūras pasākumu apmeklējumu rādītāji.