Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Šī gada februārī mēs piedalījāmies latviešu kultūras dienās, kas notika 19. gadsimta latviešu izceļotāju dibinātajos ciemos Arhlatvieši (tagad – Maksima Gorkija ciems) un Bakaldīna (Baškortostāna, Krievija). Tikšanās laikā būs iespēja ne tikai ielūkoties ciemu vēsturē un tagadnē, bet arī uzdot jautājumus un dalīties domās par latviskuma saglabāšanas veidiem, dzīvojot ārpus Latvijas," norāda vēsturniece Brigita Tamuža.

Jau devīto gadu ar Pasaules brīvo latviešu apvienības atbalstu latviešu valodu un kultūru Maksima Gorkija ciema un Bakaldīnas skolā Baškortostānas Republikā, Krievijā, māca skolotāja no Latvijas – Ilona Saverasa. Pēc viņas ierosmes ar Maksima Gorkija ciema vidusskolas direktores Nadeždas Freimanes atbalstu jau otro gadu notika Latviešu kultūras dienas, kurās no 18. līdz 24. februārim piedalījās arī muzeja un pētniecības centra "Latvieši pasaulē" pārstāve Brigita Tamuža un skolotāja Liene Salmiņa. B. Tamuža tikās ar ciema iedzīvotājiem, ierakstīja intervijas, pārfotografēja vēsturiskās fotogrāfijas, kā arī novadīja divas stundas 7. un 8. klašu skolēniem, mudinot interesēties par dzimtas saknēm un ciema vēsturi. Savukārt Liene kopā ar bērniem, kuri apgūst latviešu valodu, nedēļas laikā uzzīmēja latviešu dibināto ciemu kultūrvēsturisko karti.

"Šos ciemus 19. gadsimta beigās dibinājuši latvieši, apmezdamies gan uz rentētas, gan par dzimtu iepirktās zemes. Tiklīdz pirmā kolonistu paaudze bija kaut cik iedzīvojusies, sākās Pirmais pasaules karš, 1917. gada Februāra revolūcija un boļševiku apvērsums, kam sekoja Pilsoņu karš. Nākamā latviešu paaudze stipri cieta no varmācīgās kolektivizācijas un 1937.–1938. gada represijām, liela daļa gāja bojā Otrā pasaules kara laikā, kuru mūsdienās Krievijā joprojām ar lepnumu dēvē par Lielo Tēvijas karu. Abu ciemu centrā ir pieminekļi ar karā kritušo vārdiem, to starpā ne mazums latviešu," stāsta B. Tamuža.

Pēckara gados daudzas saimes (tā Baškīrijas latvieši dēvē ģimenes) pārcēlās uz Latviju, daļa apmetās uz dzīvi Siguldā, Cēsīs, Aucē, Lielvārdē un citur, taču radinieki un draugi palika Krievijā. Kamēr pastāvēja Padomju Savienība, viņi nereti viesojās cits pie cita, jo nevajadzēja vīzas, starp Rīgu un Ufu pastāvēja aviosatiksme, skaidro vēsturniece.

Sākoties "perestroikai" un Baltijas atmodai, 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā Baškīrijas latviešu ansamblis piedalījās folkloras festivālos, bērni un jaunieši – nometnēs Latvijā, savukārt uz Baškīrijas latviešu ciemiem devās pirmās latviešu valodas skolotājas. 2009. gadā Arhangeļskā, rajona centrā, notika pirmie (un pašlaik vienīgie) Viskrievijas dziesmu svētki. Tā paša gada augustā norisinājās arī vērienīgs lauka pētījums bijušajos latviešu ciemos – Arhlatviešos, Bakaldīnā, Livānijā, Austrumciemā un Baltijciemā –, kuru vadīja vēsturnieks Toms Ķikuts, piedalījās Ieva Vītola, Ilze Zībarte-Ķikute un Rita Grāvere. Ekspedīcijas laikā iegūtie materiāli glabājas un ir pieejami muzejā un pētniecības centrā "Latvieši pasaulē", Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un Latviešu folkloras krātuvē, vēsta B. Tamuža.