Starp Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2017. gadā iekļautajām vērtībām ir arī Siguldas spieķa darināšanas prasme, ko bija pieteikusi Siguldas novada pašvaldība. Spieķu izgatavošanai Siguldas apkārtnē ir vismaz 150 gadu ilga vēsture – kopš laika, kad Gaujas senleja Siguldas un Turaidas krastos kļuva par iecienītu tūrisma objektu.
Sākotnēji ceļotāji no vietējiem ļaudīm spieķus iegādājās, lai būtu vieglāk veikt pastaigas pa takām stāvajos Gaujas krastos un gravās. Laikam ritot, Siguldas spieķis kļuvis par nozīmīgu vietas atpazīstamības simbolu, kuru kā piemiņas lietu no Siguldas un Turaidas līdzi aizved gan Latvijas, gan ārvalstu tūristi.
Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2017.gadā tika iekļautas vēl šādas vērtības: dziedāšana ar pusbalsu (iesniedzējs Balvu novada pašvaldība), psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē (iesniedzējs Balvu novada pašvaldība), mirušo ofīcija (saļmu) izpildīšanas prakse Vaboles un Līksnas pagastos (iesniedzējs Daugavpils novada pašvaldība), Latgales mazo bundziņu – bubyna – spēles tradīcija (iesniedzējs biedrība "Skaņumāja") un Ieviņa tipa ermoņiku būvēšanas un spēlēšanas tradīcija (iesniedzējs biedrība "Skaņumāja").
Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā jau iekļauta Dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijā un tās simbolisms, kā arī Suitu kultūrtelpa.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs atgādina, ka sarakstu paredz izveidot 2016.gada nogalē pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Saraksts tiks papildināts katru gadu, un ikviens aicināts sarakstam pieteikt elementus, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un kuru iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība.
