Starp Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā 2017. gadā iekļautajām vērtībām ir arī Siguldas spieķa darināšanas prasme, ko pieteikusi Siguldas novada pašvaldība. Spieķu izgatavošanai Siguldas apkārtnē ir vismaz 150 gadu ilga vēsture – kopš laika, kad Gaujas senleja Siguldas un Turaidas krastos kļuva par iecienītu tūrisma objektu. Sākotnēji ceļotāji no vietējiem ļaudīm spieķus iegādājās, lai būtu vieglāk veikt pastaigas pa takām stāvajos Gaujas krastos un gravās. Laikam ritot, Siguldas spieķis kļuvis par nozīmīgu vietas atpazīstamības simbolu, kuru kā piemiņas lietu no Siguldas un Turaidas līdzi aizved gan Latvijas, gan ārvalstu tūristi, informē Latvijas Nacionālais kultūras centra sabiedrisko attiecību speciāliste Linda Ertmane.
Tāpat 2017. gadā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļauta dziedāšana ar pusbalsu, kas ir specifisks daudzbalsīgās dziedāšanas veids, kas tradicionāli saistīts tikai ar Ziemeļlatgales pagastiem, kuri robežojas ar Krieviju – Šķilbēnu, Baltinavas, Briežuciema un Viļakas pagastu ciemiem, proti, kādreizējo Abrenes apriņķa teritoriju –, un psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē jeb lūgšanas par nomirušajiem, kas jau vismaz pusotru gadsimtu Ziemeļlatgalē dzīvo mutiskā tradīcijā. Abas nemateriālās vērtības pieteikusi Balvu novada pašvaldība.
Sarakstā ir arī mirušo ofīcija (saļmu) izpildīšanas prakse Vaboles un Līksnas pagastos, ko pieteikusi Daugavpils novada pašvaldība. Mirušo ofīcijs ir stundu lūgšanu paveids. Tas radies ap 800. gadu un arī šodien ir neatņemama Vaboles un Līksnas pagasta bēru norises sastāvdaļa, norāda L. Ertmane.
Latgales mazo bundziņu (bubyna) spēles tradīciju nemateriālā kultūras mantojuma sarakstam pieteikusi biedrība "Skaņumāja". Latgales mazo bundziņu spēlei raksturīga īpaša tehnika, un tā ir daļa no tradicionālās mūzikas ansambļa.
Tāpat biedrība pieteikusi ieviņa tipa ermoņiku būvēšanas un spēlēšanas tradīciju. Ieviņas ir Vidzemei raksturīgs ermoņiku veids, kas 20. gs. pirmajā pusē bija neiztrūkstošs viesību un danču mūzikas instruments. Tā īpašo vietu reģiona kultūras tradīcijās raksturo tas, ka šajā reģionā praktiski nebija izplatīti citu tipu instrumenti un šādas konstrukcijas instrumenti praktiski nav sastopami citur. Ieviņām ir tembrāli ļoti bagātīga, kupla skaņa, skaidro L. Ertmane.
Latvijas Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā jau iekļauta Dziesmu un deju svētku tradīcija Latvijā un tās simbolisms, kā arī suitu kultūrtelpa.
Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu paredz izveidot 2016. gada nogalē pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Saraksts tiks papildināts katru gadu, un ikviens aicināts sarakstam pieteikt elementus, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību un kuru iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība. 2018. gadā pieteikumus Latvijas Nacionālajā kultūras centrā iespējams iesniegt līdz 29. jūnijam, vēsta L. Ertmane.
