Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

– Lieldienu stāsts sākās pirms aptuveni diviem tūkstošiem gadu, taču kristīgajām konfesijām tas joprojām ir centrālais Baznīcas gada notikums. Kāpēc?
– Jo Kristus upuris notika mūsu dēļ un mūsu labad un Viņa augšāmcelšanās diena ir centrs un pamats kristīgajai ticībai. Ziemsvētkus daudzi parasti labprāt svin baznīcā, ko nevar sacīt par Lieldienu dievkalpojuma apmeklējumu, tomēr Ziemsvētkiem bez Lieldienām nebūtu lielas nozīmes. Ne tik daudz Jēzus dzimšana, bet tieši Kristus augšāmcelšanās ir Dieva mīlestības galējā izpausme.

– Labi, pirms diviem tūkstošiem gadu notika vēsturisks notikums – Jēzu Kristu sita krustā, bet kāds tam sakars ar mūsdienu cilvēku? Ko tas dod mūsdienu cilvēkam?
– Tas atkarīgs no tā, par kādu mūsdienu cilvēku runājam. Tam, kurš netic Jēzum Kristum, nesaista sevi ar Baznīcu, tas tiešām neko nedod un nenozīmē. Tāds tikai izmanto kristīgas brīvdienas, neieliekot tajās sākotnējo, īsto saturu. Šajā gadījumā varētu jautāt: labi, var svinēt kādu tur pavasara nākšanu, bet kamdēļ tad Lielā Piektdiena ir brīva? Apustulis Pāvils raksta: "Vēsts par krustu ir muļķība tiem, kas iet pazušanā, bet tiem, kas tiek izglābti, tas ir Dieva spēks."
(1. Kor. 1:18)

Šie vārdi pasaka ļoti daudz. Kurš nezina vai negrib zināt Kristu, negrib iedziļināties, ko Viņš mūsu labad ir darījis, tāds nereti ir vai nu vienaldzīgs, vai atklāti naidīgs (vismaz interneta komentāros), vai arī izsmej ticību, Kristu un Viņa krustu. Apustulis, varētu teikt, politnekorekti un tieši saka: kuri nonievā Dieva pestīšanas plānu un darbu, tie iet pazušanas virzienā, tiem arī krusts šķiet muļķība, kaut kas, kam nav jēgas un vajadzības pievērst uzmanību. Var sacīt – skarbi teikts, tomēr patiesi. Turpretī ticīgam cilvēkam Kristus krusts ir Dieva spēka un mīlestības apliecinājums, jo pie krusta nāve ir uzvarēta, un Kristus pats saka: "Es dzīvoju, un jūs dzīvosiet!"

– Lieldienu stāsts nav tikai priecīgā vēsts par Augšāmcelšanos. Pirms tam notiek daudz nozīmīgu lietu – vispirms Pūpolsvētdiena jeb Palmu svētdiena. Kāda tai nozīme, un kāda ir tās centrālā vēsts?
– Šajā dienā Jēzus ierodas Jeruzalemē, lai piepildītu lielo uzdevumu – reizi par visām reizēm uzvarēt grēku un nāvi. Uzņemties uz sevi visu sodu un lāstu par cilvēces apzinātu atkrišanu no sava Radītāja. Tas ir jau senatnē Ādamam un Ievai dotā apsolījuma piepildījums, notikums ar cilvēkam, iespējams, līdz galam neizprotamu mērogu un ietekmi uz visu esību. Tomēr Jēzus laikabiedri un arī mācekļi lielā mērā lūkojas uz savas ikdienas dzīves sakārtošanu, arī politiskā ziņā – atbrīvošanos no Romas okupācijas.

Lielā sajūsma par Jēzus ierašanos valsts galvaspilsētā pamatā ir ar šādu ievirzi. Pieredzot Jēzus patiesos nolūkus un metodes, kā Viņš grasās sasniegt savus mērķus, vien pēc nedēļas sajūsma noplok, pat pārvēršas naidā. Arī mācekļi ir gatavi kapitulēt. Tomēr Palmu svētdienas noskaņa rāda, ka Kristus ir un paliek Valdnieks un Kungs, lai kāda būtu mūsu nepastāvība un attieksme, lai kā tā dzīves laikā mainītos.

– Lieldienu laiks iesākas ar Zaļo ceturtdienu. Kas notiek šajā dienā?
– Šī ir Jaunās Derības diena. Svētā Vakarēdiena iedibināšanas diena. Vajadzētu atstāt aizmirstībā visas māņticīgās muļķības, kas saistītas ar Zaļo ceturtdienu (un Lieldienu laiku vispār), un domāt par šīs dienas notikumiem. Jēzus – visas radības Kungs – mazgā saviem mācekļiem kājas, rādot, kādām jābūt mūsu savstarpējām attiecībām – visaugstākajam gatavam noliekties pie viszemākā. Redzēt ne tikai sevi šajā pasaulē, bet visus cilvēkus kā Dievam vienādi svarīgus. Šai atziņai jāvalda mūsu attieksmē pret citiem.

Bet, manuprāt, būtiskais tomēr ir Vakarēdiens – kopš pirmās Zaļās ceturtdienas paša Kristus iedibināts veids, kā mums līdz pat laika beigām būt ar Viņu vienotiem. Tas ir Dieva žēlastības līdzeklis mūsu grēku piedošanai. Šai dienā tas mums ir dāvināts.

– Lielā Piektdiena. Šī diena ir bijusi tik nozīmīga, ka visās kristīgajās valstīs tā ir brīvdiena un cilvēki tiek aicināti pieminēt. Ko pieminēt? Par ko domāt?
– Domāt par to, kāpēc Dievam vajadzēja nākt pasaulē un mirt mūs grēku dēļ – mūsu vietā. Acīmredzot tas nozīmē to, ka paši saviem spēkiem mēs nekādi nespētu šo problēmu labot. Ja pastāvētu kaut mazākā iespēja ar kaut kādām metodēm, meditācijām, garīgiem vingrinājumiem, klusumu un garīgu iztukšošanos, ar kaut kādām praksēm – vienalga, Rietumos praktizētām vai Austrumos zināmām –, ja būtu iespēja kaut kā labot kļūdu, kuru pieļāva mūsu pirmsenči, Dievs noteikti uz to norādītu kā pestīšanas ceļu. Bet tāda pasaulē nav.

Glābšana no grēka un mūžīgas nāves (nāves, kas seko cilvēka fiziskajai nāvei) ir tikai un vienīgi Kristū un Viņa nopelnā Lielajā Piektdienā. Tāpēc ir vērts šai dienā necept dārzā gaļu un desiņas, sākot izbaudīt garās brīvdienas, bet to pavadīt pieklusināti. Jo šajā dienā Jēzus ņēma uz sevi tavu sodu un par tevi atdeva dzīvību. Kristus Krusta nāves diena kristīgajā pasaulē vienmēr pavadīta dziļā cieņā, pazemībā un vienkāršībā, ievērojot svinīgumu un atsakoties no jautrības un izklaidēm.

– Klusajā sestdienā, dienu pirms Lielās dienas, baznīcas liturģiskā krāsa ir melnā. Kas ir šīs dienas centrālais vēstījums? Kāpēc ir sēras?
– Šī paša Lielās Piektdienas notikuma dēļ. Ja piedzīvojam skumjas un sēras, tās jau nepāriet vienā dienā. Dienas saturs atbilst nosaukumam. Jēzus ir kapā. Tomēr jau sākas Viņa paaugstināšana. Kristus nokāpj ellē pasludināt spriedumu un sakāvi sātanam un viņa eņģeļiem.

Tikmēr ticīgs cilvēks cenšas saglabāt iekšēju mieru un klusumu (atkal jau – atsakoties no izklaidēm), lai labāk sagatavotos Lieldienu priekam. Daudzviet draudzēs, steidzot pretī Augšāmcelšanās rītam, dievkalpojumu sāk svinēt jau vēlu Klusās sestdienas vakarā, tā ka baznīcā tiek sagaidīta arī svētdiena, – dzīvības uzvara pār nāvi, gaismas uzvara pār tumsu.

– Svētdienā tiek svinēta Jēzus Kristus augšāmcelšanās diena. Pat tie mūsdienu cilvēki, kuri ar zināšanām vai prātu piekrīt šai neparastajai vēstij par mirušā Jēzus Kristus augšāmcelšanos, var vaicāt: nu un? Kas man no tā?
– Kā jau sacīju, lai atbildētu uz šo jautājumu, vispirms jāsaprot un nopietni jāapdomā savs patiesais stāvoklis. Pasaulē, dzīvē un Dieva priekšā. Jēzus ar ironiju saka: "Veseliem ārsta nevajag, bet slimiem. Nevis taisnus esmu nācis aicināt uz atgriešanos no grēkiem, bet grēciniekus." (Lk. 5:31-32). Uz jautājumu, vai pasaulē ir veseli cilvēki, var atbildēt: nē, ir tikai nepietiekami apsekoti. Tāpat ir ar grēku mūsos – tas skar visus un katru bez izņēmuma.

Uz sevi godīgi un vērtējoši paskatoties, to nešaubīgi ieraudzīsim. Tāpēc Glābējs ir vajadzīgs katram, arī tam, kurš to vēl neapzinās un par Augšāmcelšanos jautā: kas man no tā? Tad tiem, kuri jau zina atbildi uz šo jautājumu – kristīgiem cilvēkiem –, tas būtu jāstāsta un jāskaidro visiem, kuri šādi jautā. Jāliecina, lai arī tie, kuri vēl ir tālu no Dieva, var piepulcēties Jaunās Derības ļaudīm. Lai Dievs pats mums uz to palīdz un dod piedzīvot svētīgas Lieldienas!