Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kā novēroja aģentūra LETA, leģionāru piemiņas gājiens piektdienas rītā Rīgā no Sv.Jāņa baznīcas sākās bez saspīlējuma un citus gadus redzētie pasākuma pretinieki tur nebija manāmi.

Gājiena pirmajās rindās starp dažiem vecāka gadagājuma kungiem izvirzījās "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK politiķi Raivis Dzintars, Imants Parādnieks, Ritvars Jansons, Einārs Cilinskis, Jānis Dombrava, Jānis Iesalnieks, Jānis Eglīts, Egils Helmanis un citi.

Gājiena dalībniekiem bija daudz Latvijas un citu Baltijas valstu karogu, bet no vairākiem plakātiem tika sludināta vēsts: "Nē - nacismam, nē - komunismam, nē - okupācijas varām, jā - brīvai Latvijai!"

Gājiena dalībnieku pretiniekus, pat ja tādi bija atnākuši, pasākuma sākumā un gājiena maršrutā īpaši manīt nevarēja. Vietām bija dzirdamas diskusijas par vēstures jautājumiem, bet vairāk starp "vienas nometnes" pārstāvjiem. Pasākuma norises vietā bija ļoti daudz žurnālistu, policistu un gājiena rīkotāju nolīgtās apsardzes firmas darbinieku.

Pēc policijas aplēsēm, gājienā devās ap 1500 cilvēki, kurus pie Brīvības pieminekļa sagaidīja padsmit cilvēku liela grupiņa Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas vadībā. Šajā cilvēku grupā atradās arī prokrieviskais aktīvists Vladimirs Buzajevs un sevi par antifašistu dēvējošais Josifs Korens.

Korena pārstāvētā biedrība "Latvijas Antinacistiskā komiteja" 16.martā bija pieteikusi pasākumu pie Brīvības pieminekļa, taču dome tam piemēroja ierobežojumus, nosakot, ka pasākums nevar norisināties vienlaicīgi un vienā vietā ar abu pārējo biedrību pasākumiem, tādēļ tai tika piedāvāti divi varianti - rīkot pasākumu vienlaicīgi, taču citā vietā, piemēram, Bastejkalnā, vai arī rīkot pasākumu Brīvības pieminekļa pakājē pēc abiem pārējiem pasākumiem.

Biedrību šādi ierobežojumi neapmierināja un tā vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar prasību domes noteiktos ierobežojumus atcelt. Tiesa prasību noraidīja, līdz ar to Korens apgalvoja, ka biedrība pasākumu atcels pavisam, tomēr acīmredzami rīkojās pretēji teiktajam.

Vienu no Ždanokas grupiņas cilvēkiem, kurš klaigāja angļu valodā un nepakļāvās arī tiesībsargu prasībām, Valsts policijas darbinieki aizturēja. Piketētājs rokās turēja plakātu ar bildi, kurā bija redzams kadrs no kādās nacistiskās koncentrācijas nometnes, un angļu valodā izsauca saukļus. Ždanokas vadītās grupas pārstāvji turēja plakātus ar uzrakstiem "Viņi karoja Ādolfa Hitlera pusē" dažādās valodās, izkliedza saukļus un iesaistījās vārdu apmaiņā ar gājiena dalībniekiem.

Ždanoka nekādu pasākumu pret leģionāru piemiņas gājienu pieteikusi nebija, sekojoši šī cilvēku grupa piesaistīja arī tiesībsargu uzmanību. Sākotnēji vārdu apmaiņa notika visai mierīgi, tomēr vēlāk domstarpības eskalēja, viens no grupas dalībniekiem sāka pretoties policistiem un pēc nelielas grūstīšanās tika saslēgts rokudzelžos, ievietots policijas spēkratā un aizvests. Atsevišķi klātesošie aicināja policiju iemest iekarsušo kungu atvēsināties pilsētas kanālā.

Pēc policijas sniegtās informācijas, minētais cilvēks aizturēts par sapulču un piketu rīkošanas noteikumu neievērošanu, bet vēl viens - par atrašanos publiskā vietā pārmērīgā alkohola reibumā.

Pie Brīvības pieminekļa bija redzams arī kāds vīrietis krekliņā ar uzrakstu "Krievu skolām būt!", kurš bļaustījās "Hitlera cienītājiem kauns!", bet neviens viņam īpašu uzmanību nepievērsa.

Jau pirms plkst.12 cilvēki no Brīvības pieminekļa pakāpes lielākoties bija izklīduši, tomēr vietām vēl bija redzami konflikti starp pretēji domājošajiem, kā tas ir redzams faktiski katru gadu pēc leģionāru piemiņas gājiena. Lai arī domu apmaiņu nereti pavadīja par "trīsstāvīgiem" dēvētu lamuvārdu gūzma gan krievu, gan latviešu valodā, līdz kautiņiem nonākts netika. Dažbrīd gan šķita, ka konflikti varētu saasināties, tomēr lielā skaita policistu klātbūtne acīmredzot piespieda strīdniekus vismaz nedaudz savaldīties.

Piemēram, viens no Ždanokas grupas cilvēkiem arī pēc pasākuma beigām aktīvi iesaistījās strīdos ar pretēji domājošajiem, policisti viņam aizrādīja un vīrietis vairs vārdu apmaiņās neiesaistījās, bet tā vietā aktīvi fotofiksēja pasākuma norisi. Savukārt kāda kundze vienam no piketētājiem iespļāva sejā, pēc kā policija palūdza viņu aiziet prom.

Ap Brīvības pieminekli varēja novērot salīdzinoši daudz nelielus verbālus konfliktus dažu cilvēku starpā. Lielākoties vecāka gada gājuma cilvēki savā starpā apsprieda PSRS okupācijas vēstures ietekmi uz Latviju un Latvijas leģionāru lomu Otrajā pasaules karā.

Savukārt pie Sv.Jāņa baznīcas kāds vīrietis dalīja lapiņas, kurās tika pausts atbalsts krievu skolām. Lai arī vīrietis apgalvoja, ka nepieder nevienai partijai, tomēr viņš aicināja 30.martā plkst.11 doties uz Doma laukumu, kur krievu skolu reformas pretinieki, kuru vadību arī uzņēmusies Ždanokas vadītā partija, rīkos kārtējo protesta akciju.

Kopumā policija vērtē, ka šogad leģionāru piemiņas pasākumi aizritējuši mierīgi.

Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka šogad leģionāru piemiņas pasākumi bijuši mazāk apmeklēti nekā pērn, tomēr bijuši arī gadi, kad dalībnieku bijis vēl mazāk. Pērn policijas aplēses liecināja, ka pasākumos piedalījās ap 2000 cilvēku, 2016. gadā – ap 900, 2015. gadā – ap 1000, savukārt 2013. gadā tika ziņots par aptuveni 3000 dalībnieku.