Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Ministrs atzina, ka šo risku palielina virkne notikumu, tajā skaitā nākamajā dienā gaidāmās Krievijas prezidenta vēlēšanas. 16.marts var tikt izmantots kā iespēja kādiem politiskajiem spēkiem iegūt atpazīstamību, pieļāva Kozlovskis. Ir lielāks risks, ka indivīdi varētu būt daudz aktīvāki, teica ministrs.

Kozlovskis norādīja, ka policija šogad gatavojas nopietnāk nekā iepriekšējos pāris gadus, kas nozīmē, ka tiek vairāk strādāts proaktīvi. Arī skaitliski iesaistīti būšot lielāki policijas spēki.

IeM šobrīd neesot informācijas, ka Latvijā būtu ieradušās kādas radikāli noskaņotas personas.

Ministrs neizslēdza, ka 16.martā gaidāmajos drošības pasākumos vēl var būt izmaiņas.

Kā ziņots, Rīgas dome ir atļāvusi visus 16.martā pieteiktos pasākumus galvaspilsētas centrā, taču vienam no tiem ir noteikti ierobežojumi, aģentūra LETA noskaidroja Rīgas domē.

Bez ierobežojumiem atļauts organizēt biedrības "Daugavas Vanagi" gājienu un biedrības "Nacionālo karavīru atbalstam" rīkoto pasākumu.

Savukārt biedrībai "Latvijas Antinacistiskā komiteja" noteikts, ka tās rīkotais pasākums nevar norisināties vienlaicīgi un vienā vietā ar abu pārējo biedrību pasākumiem, tādēļ tai ir piedāvāti divi varianti - rīkot pasākumu vienlaicīgi, taču citā vietā, vai arī rīkot pasākumu Brīvības pieminekļa pakājē, taču pēc abiem pārējiem pasākumiem.

Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.