"Ieeju pasākumos var piešķirt pēc lojalitātes kartes principa. Es domāju, ka nākotnē, ņemot vērā, ka sabiedrība kļūst arvien izglītotāka, arvien vairāk novērtē Dziesmu un deju svētkus kā ilglaicīgu procesu, nevis vien dažu dienu pasākumu, arī tas varētu būt labs risinājums," teikusi Juhņēviča.
Juhņēviča skaidrojusi, ka lojalitāti varētu apliecināt, Dziesmu un deju svētku interesentiem reģistrējoties atsevišķā sistēmā un vēl pirms svētkiem apliecinot savu aktivitāti, apmeklējot sagatavošanās posma notikumus un pasākumus.
"Piemēram, pēdējos divos gados ir notikušas gan skates, gan koncerti, pagājušajā gadā visos reģionos bija ieskaņas koncerti. Tas, ko es redzēju, esot klāt šajos pasākumos, - tos apmeklē vietējās pašvaldības cilvēki, piederīgie. Nav tā, ka kāds brauktu no citurienes. Ja būtu iespēja vākt vēlāk noderīgus punktus, apmeklējot šādus pasākumus, to popularitāte ievērojami augtu. (...) Šāds princips līdz ar to ir arī ļoti godīgs. Ja tev tiešām šo svētku saturs ir svarīgs, tad attiecīgi būsi tikai ieguvējs, redzot arī kolektīvu gatavošanos. Tas ir tāds kā skatītāju un dalībnieku kopīgs ceļš uz Dziesmu un deju svētkiem," ieceri skaidrojusi izpilddirektore.
Juhņēviča gan uzsvērusi, ka ir vairāki apspriešanas vērti varianti, kā mainīt svētku biļešu izplatīšanu, piemēram, tās piešķirt vien dalībniekiem un to piederīgajiem vai arī rīkot izlozi, kas gan abi neesot līdz galam godīgi.
"Dziesmu un deju svētki nav vienkārši liela mēroga pasākums, te ir īpaši liela emocionālā pievienotā vērtība, motivācija, kāpēc cilvēki vēlas vai nu būt dalībnieki, vai brīvprātīgie, vai skatītāji - tātad būt klāt šajos svētkos, baudīt unikālo kopības sajūtu. Izlozes principa lielais mīnuss - vismotivētākie tiek nostādīti vienādā atkarībā no veiksmes ar tiem, kas pošas uz šiem pasākumiem tikai tāpēc, ka "visi tā dara"."
"Vēl pat nezinot, kāds modelis būs uz nākamajiem svētkiem, skaidrs, ka biļetes būs personalizētas," piebildusi svētku izpilddirektore.