Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Kangeris aģentūrai LETA pastāstīja, ka ik dienu uz SAB dodas pa diviem vai trim komisijas pētniekiem. "Strādājam čakli, izskatīts jau ir ļoti daudz," atzina Kangeris.

Viņš uzsvēra, ka sākotnēji bija cerēts, ka SAB telpās pieejamo dokumentu pētniecība ies raitāk, taču arī ar pašreizējo darbošanās tempu neesot bažu par pētnieku spēju iekļauties tai atvēlētajos termiņos un līdz maija beigām Ministru kabinetā iesniegt pētījuma rezultātus un priekšlikumus turpmākajām rīcībām saistībā ar tā dēvētajiem "čekas maisiem".

Kā ziņots, komisija ar valdības rīkojumu tika izveidota 2014.gadā, kam sekoja vairākas pārraugošo institūciju maiņas. Komisijas darbu un ar to saistīto pētniecību administrē IZM, savukārt 2015.gada otrajā pusē tā ar LU noslēdza vienošanos par bijušās VDK dokumentu zinātnisko izpēti. Speciālā starpdisciplinārā komisija Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei tika izveidota bijušās VDK dokumentu zinātniskai (tai skaitā vēsturiskai un juridiskai) izpētei, kā arī materiālā un morālā kaitējuma izvērtēšanai, ko bijusī VDK nodarījusi Latvijai un tās iedzīvotājiem.

Komisijai savs darbs jābeidz šogad, līdz 31.maijam izskatīšanai Ministru kabinetā iesniedzot ziņojumu par izpētes rezultātiem un ieteikumiem. SAB iepriekš bija paudis šauba, vai komisija spēs noteiktā termiņā izvērtēt VDK nodarīto kaitējumu Latvijai un tās iedzīvotājiem, ņemot vērā, ka tikai pavisam nesen komisijas pētnieki saņēmuši pielaidi darbam SAB telpās ar VDK dokumentiem.

Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Kangeris šaubas noraidījis, uzsverot, ka, neskatoties uz saspringtajiem pēdējiem mēnešiem, komisijas ziņojums būs izstrādāts.