Viņš norādīja, šobrīd nespēj sniegt precīzas detaļas par ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") ziņojumu, kurā teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
"Varu apliecināt, ka ASV un Latvija sadarbojas pretkorupcijas centienu un finanšu institūciju stiprināšanā. ASV puse sniedz visu nepieciešamo informāciju Latvijai. Svarīgi saprast, ka šis jautājums skar ne tikai Latvijas ekonomisko labklājību, bet tas ir arī valsts drošības jautājums," skaidroja Salivans.
Ar Latvijas varas iestādēm šobrīd sadarbojas vairākas ASV iestādes, apliecināja Salivans, tajā skaitā Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija un arī Valsts departaments. Viņš piebilda, ka notiek cieša sadarbība, lai atšķetinātu visu nepieciešamo informāciju, kas minēta ziņojumā.
Komentējot to, kādēļ ar šādu ziņojumu ir nākušas klajā tieši ASV, nevis Eiropas iestādes, Salivans skaidroja, ka Latvija ir ASV partnervalsts NATO, tādēļ, ja radušās bažas par naudas atmazgāšanu Latvijā, ASV arī reaģē. Viņš uzsvēra, ka Eiropas Centrālai bankai (ECB) ir visas iespējas spert nākamos soļu attiecībā uz "ABLV Bank". "Šis ASV solis parāda, cik nopietna ir mūsu attieksme pret naudas atmazgāšanu," piebilda ASV amatpersona.
Arī Rinkēvičs skaidroja, ka norit cieša sadarbība starp ASV un Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm. Ar ASV Finanšu ministrijas pārstāvjiem ticies arī Latvijas vēstnieks ASV Andris Teikmanis.
Ministrs atgādināja, ka turpinās arī diskusijas Eiropas Savienībā par ECB lomu naudas atmazgāšanas jautājumos, un ECB nākotnē būs lielākas pilnvaras, ar kuru palīdzību varēs uzraudzīt un novērst nelegālas darbības.
"Mūsu regulatori saka, ka ir analizējuši attiecīgos procesus, tomēr regulatoram ir juridiskais tvērums, kurā tie var darboties. Regulators dara savu darbu, bet informācija, ko saņēmām no ASV, nav jāuztver kā sankcija, jo tas ir paziņojums. Tagad ir dotas 60 dienas, kuras izmantosim, lai sadarbotos ar ASV partneriem un izmeklētu apsūdzības," teica Rinkēvičs, piebilstot, ka līdz martam, iespējams, varēs sniegt plašāku informāciju par notikumu attīstību.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), izpildot ECB instrukciju, kopš 19. februāra uz laiku ir noteikusi "ABLV Bank" maksājumu ierobežojumus, liedzot veikt debeta operācijas klientu kontos jebkurā valūtā.
"FinCEN" februāra vidū paziņoja, ka plāno noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, kā arī nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
"FinCEN" publiskotajā ziņojumā arī teikts, ka "ABLV Bank" vadība līdz 2017.gadam izmantojusi kukuļdošanu, lai ietekmētu amatpersonas Latvijā, cenšoties novērst pret to vērstas tiesiskas darbības un mazinātu draudus savām augsta riska darbībām.
"ABLV Bank" pārstāvji norādīja, ka sagatavotais ziņojums ir departamenta priekšlikums, par kuru 60 dienu laikā var iesniegt rakstiskus iebildumus. Banka izskata iespējas, lai "FinCEN" pārskatītu savus priekšlikumus. "Banka pieliks visas pūles, lai atspēkotu izteiktos apgalvojumus," uzsvēra bankā. Tāpat bankas pārstāvji apgalvoja, ka "ABLV Bank" un tās darbinieki nekad nav devuši kukuļus amatpersonām, tādēļ "FinCEN" paziņojumā paustais bankai ir pilnīgi nepieņemams.
Pēc aktīvu apmēra "ABLV Bank" 2017.gada septembra beigās bija trešā lielākā banka Latvijā. Bankas lielākajiem akcionāriem - Oļegam Fiļam, Ernestam Bernim un Nikai Bernei - uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% no bankas pamatkapitāla. "ABLV Bank" obligācijas kotē biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā. "ABLV Bank" atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.