Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

"Rīgas Apriņķa Avīzi", protams, vairāk interesēja, ko šoreiz izstādē rādīs Pierīgas novadi, jo pašvaldībās ap galvaspilsētu arvien vairāk tiek domāts, kā piesaistīt gan vienas dienas tūristus, kas nedēļas nogalē uz īsu brīdi izraujas no pilsētas dūmiem, gan ārzemniekus, kam ir iespēja un interese izmest kādu loku ap Rīgu.

Pierīgas novadi – kopā un atsevišķi

Šogad tāpat kā parasti Pierīgas novadus var atrast kā dažādu tūrisma reģionu daļas, piemēram, Saulkrastus un Carnikavu kopā ar Vidzemes piekrastes pašvaldībām Limbažiem, Salacgrīvu, arī Aloju stendā "Saviļņojošā Vidzeme". Vismaz izstādes atklāšanas dienā Carnikavas klātbūtni apliecina patiesi gardas nēģu maizītes.

Lejasdaugavas tūrisma pudurim – Baldones, Ikšķiles, Ķekavas, Ogres, Salaspils un Stopiņu novadam – šogad pievienojusies arī Mārupe. Vairāk uz Zemgales novadiem – Jelgavu un Ozolniekiem – skatās Olaine, kura sevi prezentē ne tikai kā rūpniecības pilsētu, bet uzsver, ka tepat tuvumā risinājušies arī Pirmā pasaules kara notikumi. Savukārt sektorā, kurā savas pievilcīgās puses rāda Vidzemes pašvaldība, klasterī "Enter Gauja" mirdz arī Sigulda.

Izstādē sastaptie Pierīgas pašvaldību vadītāji uzsver, ka vairākiem novadiem ir ērtāk organizēt tūrisma maršrutus, pasūtīt kartes un veidot bukletus. Ar laiku atklājas šādu soļu ekonomiskais izdevīgums, jo nav jau izslēgts, ka cilvēki, kas uz Pierīgu vispirms atbraukuši kā tūristi, atrod te darbu un apmetas uz dzīvi, bet uzņēmēji atver savas ražotnes.

Sigulda iet līdzi laikam

Tradicionāli Siguldas vārds saistās ar Gaujas senleju, pilīm, dažādiem ziemas sporta veidiem, un tas nekur nav pazudis. Pašvaldības aģentūras "Siguldas Attīstības aģentūra" direktore Laura Skrodele teic, ka Sigulda izstādē "Balttour" ir pārstāvēta jau vairāk nekā desmit gadu. Šogad, braucot uz izstādi, vairāk esot domāts par piedāvājumu aktīvās atpūtas cienītājiem. Pagājušajā sezonā klāt nākuši vairāki jaunumi. Viens no tiem – iespēja spēlēt golfu ar futbola bumbu. Braucot no Turaidas pils Inciema virzienā, izveidots īpašs spēles laukums ar 18 bedrītēm, tikai golfa nūju un mazas bumbiņas vietā ir futbola bumba. Tādu iespēju jau izmanto gan darba kolektīvi saviem pasākumiem, gan individuālie spēlētāji.

Tāpat L. Skrodele atgādina, ka pērn Sigulda tika pie jauna sporta centra. Tā ūdens atrakciju un atpūtas parka daļā tiek rīkotas nodarbības uz akvafitmatračiem. Līdzsvara noturēšana un kustības uz šāda peldrīka atstāj labu iespaidu gan uz muskulatūru, gan attīsta līdzsvara izjūtu.

Savukārt no aprīļa Siguldā sāks darboties elektrovelosipēdu noma. Tie, kā domā L. Skrodele, būs piemēroti cilvēkiem, kuri, piemēram, vienā dienā ar riteni gribētu izbraukāt gan Siguldu, gan Līgatni, bet nav pārliecināti par savu varēšanu. Savukārt tiem, kuri vēlēsies paceļot ar velosipēdu, paļaujoties tikai uz saviem spēkiem, gida pavadībā tiks piedāvātas tūres ar platriepu velosipēdiem. Turklāt Siguldas stenda saimniece piekodina biežāk ieskatīties viedtālrunī, kur Siguldai jau kādu laiku ir sava mobilā lietotne, kurā var atrast gan visa pakalpojumu klāsta pārskatu, gan pasākumu kalendāru.

Tāpat "Rīgas Apriņķa Avīze" Siguldas pārstāvei pajautāja, cik nopietni ir plāni, ka Sigulda ar laiku varētu kļūt arī par ziemas olimpisko spēļu pilsētu, palīdzot Zviedrijai. Zviedru puses pārstāvji, kā teica L. Skrodele, 23. janvārī apmeklēja Siguldu – kopīgi tika apskatīta kamaniņu trase un centrs, kur trenējas sportisti, pārrunātas abu pušu intereses, kā arī uzklausīta atzinība par darbu, kas ieguldīts trases uzturēšanā, un tagad jāgaida oficiāls zviedru puses pieprasījums.

Ģenerālmēģinājums pirms velofotoorientēšanās seriāla

Neapšaubāmi pieradumam ir liels spēks, un kājas apmeklētāju aizved pie stenda, kur ik gadu atrodams Lejasdaugavas novadu – Baldones, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Ogres, Salaspils un Stopiņu novada – stends. Kā jau pirms kāda laika solīja šī klastera pārstāvji, pārnovadu sadarbība ir rezultējusies ar septiņu posmu velofotoorientēšanās seriāla rīkošanu. Tas sāksies 12. maijā Ķekavā un beigsies 22. septembrī Mārupē. Organizatori to raksturo kā piedzīvojumu visai ģimenei.

Tikmēr Ķīpsalā Lejasdaugavas tūrisma reģiona stendā visu izstādes laiku ir iespēja izmēģināt spēkus velobraucienā pa Pierīgas novadiem. Padomāts par iespēju virtuālajā vidē vienlaikus diviem velobraucējiem sacensties par ātrāko distances veikšanu Daugavas lejteces novados, mēģinot pēc iespējas īsākā laikā, dūšīgi minot velosipēda pedāļus, pieveikt distanci cauri visiem septiņiem novadiem un "noķert" ceļā pēc iespējas vairāk punktu.

Kopumā, kā ievēroja "Rīgas Apriņķa Avīze", Pierīgas novadu piedāvājumā šogad dominēja aktīvās atpūtas pasākumi. Liecības, ka Latvijā ārpus Rīgas tiek darīts vīns un alus, cepta garšīga maize, sastopami prasmīgi amatnieki, vairāk rādīja Latvijas novadi, kas atrodas vismaz stundas brauciena attālumā no Rīgas.

Netrūka arī ārzemnieku

Pārlaižot skatienu zālei, kurā parādīt sevi bija atbraukušas ārzemju tūrisma kompānijas, vismaz skaita ziņā īpaši izcēlās lietuvieši un igauņi. Lietuvieši gan ir šajā ziņā darbīgāki par saviem Baltijas kaimiņiem, taču allaž iemanījušies piedāvāt kaut ko jaunu un, pats galvenais, tepat Latvijas robežas tuvumā.

Savukārt igauņiem bez modernajiem spa iestādījumiem patīk palielīties ar latviešiem iztrūkstošajām sajūtām, ko garantē atrašanās uz salām, bet fonā ir arī atgādinājums par kopīgo Livonijas mantojumu.

Ģeogrāfiski tālākie tūrisma galamērķi izstādē bija Bali sala Indonēzijā, bet nu jau pāris reizes "Balttour" izstādē ir manīti arī tūrisma organizatori no Uzbekistānas. Interesanta "Rīgas Apriņķa Avīzei" iznāca saruna ar Batkrievijas Grodņas apgabala pārstāvjiem. Izrādās, tur, iepriekš sazinoties ar vietējiem tūrisma operatoriem, var aizbraukt bez vīzas. Tiesa, jābrauc caur Lietuvu. "Mēs pamazām atveramies pasaulei," sacīja baltkrievu uzņēmējs.

Ceļo droši

Vietās, kur tiek piedāvāts, pirkts un pārdots, kā allaž bija manāmi naudas mijēji jeb dažādu banku un valūtas operāciju pārstāvji. Un gluži vietā te bija arī Latvijas Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta stends ar atgādinājumu, ka, pirms doties ceļā, nenāk par sliktu painteresēties, vai ceļojuma galamērķis ir drošs, vai kārtībā ir personas dokumenti, ir derīgas apdrošināšanas polises, kur vērsties, ja ārzemes gadās kāda neparedzēta ķibele.

Lai arī mēs dzīvojam pasaulē, kur valda mobilās aplikācijas jeb lietotnes, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta stendā kopā ar informācijas lapiņām par drošu ceļošanu kā suvenīrs bija parastais zīmulis. Šķiet, mazo kalendāriņu laiks ir pagājis, bet zīmulis tīri labi var noderēt, piemēram, ceļojuma piezīmju rakstīšanai, ja mobilais telefons ir izlādējies.