04.02.2018 16:08

Salaspils memoriāls. Vairāk patiesības

Autors 
Novērtēt šo ziņu
(0 balsojumi)
Jaunā ekspozīcija, kas Salaspils memoriālā tiks atklāta 7. februārī, pirmo reizi tā pusgadsimtu ilgajā pastāvēšanas vēsturē sniegs emocionālu, taču vēsturiski precīzu, dokumentāri apstiprinātu vēstījumu par Salaspils nometni. Jaunā ekspozīcija, kas Salaspils memoriālā tiks atklāta 7. februārī, pirmo reizi tā pusgadsimtu ilgajā pastāvēšanas vēsturē sniegs emocionālu, taču vēsturiski precīzu, dokumentāri apstiprinātu vēstījumu par Salaspils nometni. Lilita Vanaga

Pērn rudens pusē apritēja 50. gadskārta, kopš tika atklāts Salaspils memoriāls, un nu jau pavisam drīz – 7. februārī – oficiāli tiks pabeigti tā remontdarbi. Tie galvenokārt skāruši galeriju, kas kā siena nodala skulptūru laukumu – vietu, kur "vaid zeme", – no ārpasaules.

Taču pirmo reizi memoriāla pastāvēšanas laikā šeit varēs iepazīties arī ar stāstu par Salaspils nometnes drūmo vēsturi Otrā pasaules kara gados, kas balstās akadēmiskos pētījumos. Par to vēstīs galerijā izvietotā ekspozīcija un īpašas informatīvās plāksnes.

Salaspils memoriāls nav karsts kartupelis pašvaldības rokās
Salaspils novadā ir daudz izcilu tūrisma galamērķu, piemēram, Nacionālais botāniskais dārzs. Taču ir arī ar aizgājušo laiku propagandas uzslāņojumiem klāti un pretrunīgi vērtēti objekti, un viens no tiem ir Salaspils memoriāls. Šeit, bijušās nacistu ierīkotās nometnes vietā, aplūkojams memoriāls, par kuru tā autori savulaik saņēma ļoti augstu PSRS valdības atzinību – Ļeņina prēmiju.

Tagad šo skulptūru lauku apmeklē ne tikai simtiem ceļotāju, bet arī mākslas un arhitektūras studenti no visas pasaules. Pretrunas rodas, kad viena, jau aizgājuša, totalitāra režīma tradīciju garā tiek pieminēti cita, ne mazāk varmācīga, režīma upuri. Tātad tās ir gan īpašuma, gan saimnieciskas, gan arī ideoloģiskas problēmas, par kuru risinājumu domājusi Salaspils pašvaldība.

Tāpēc jau pagājušā gada nogalē Salaspils novada dome nolēma, ka valsts īpašumā esošā Salaspils memoriāla apsaimniekotājs turpmāk būs Daugavas muzejs. Jāatgādina, ka memoriāls monumentālo skulptūru dēļ iekļauts Latvijas Kultūras kanonā.

"Rīgas Apriņķa Avīze" sazinājās ar muzeja direktoru Zigmāru Gaili, kurš pastāstīja, ka saikne starp Daugavas muzeju un Salaspils memoriālu tiešām ir, taču tas nenozīmējot, ka memoriāls tagad ir Daugavas muzeja filiāle vai otrādi. Muzejs Doles salā dzīvos savu dzīvi, memoriāls – savu. Vienīgi cilvēki, kas uzrauga kompleksu, rūpējas par kārtību tā teritorijā, appļauj zālājus, tagad formāli būs Daugavas muzeja pakļautībā. Muzeja direktora Z. Gaiļa paša pienākumos ir bijis pildīt kuratora pienākumus, kad Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs un mākslinieks Ģirts Boronovskis veidoja ekspozīciju, kas atspoguļo Salaspils nometnes vēsturi. Direktors strādājis arī pie Salaspils memoriāla vēstures ekspozīcijas veidošanas.

Kā noskaidroja "Rīgas Apriņķa Avīze", Salaspils memoriāla uzturēšana izmaksā mazliet vairāk par 80 tūkstošiem eiro gadā. No tiem valsts daļa ir 35 tūkstoši eiro, pašvaldības – apmēram 50 tūkstoši.

Savukārt jaunā ekspozīcija par Salaspils nometnes un memoriāla vēsturi, kas drīzumā piedzīvos atklāšanu, tapusi ar valsts un Salaspils pašvaldības, kā arī Okupācijas muzeja un Nacionālā vēstures muzeja atbalstu. Finansējums – 300 000 eiro – šim nolūkam bijis no tā sauktajām deputātu kvotām.


Tūristiem jāsaprot, kur viņi nonākuši
Runājot par pārmaiņām Salaspils memoriālā, Z. Gailis teic, ka pati pirmā būs pamanāma jau auto stāvvietā – pie ieejas memoriāla teritorijā novietots stends ar informāciju, lai tie, kuri šeit atbraukuši, saprastu, kas šī ir par vietu. Informācijas stendā būs aplūkojams ne tikai memoriālā ansambļa plāns, bet arī Salaspils novada karte ar iezīmētām apskates vietām, kas saistītas ar Otrā pasaules kara notikumiem, piemēram, Salaspils memoriāls, padomju karagūstekņu nometņu vietas, obeliski un kapi, 2008. gadā izveidotā vācu karagūstekņu kapsēta, Salaspils garnizona vecie kapi. Ir izgatavots arī panorāmas stends, kur var apskatīt to, kā šī vieta izskatījusies Otrā pasaules kara gados. Tas veidots no betona un stikla plaknes ar tajā iestrādātu Salaspils nometnes plāna rekonstrukciju un atradīsies uz tā sauktā Nāves ceļa.

Galvenā ekspozīcija, kā skaidro Z. Gailis, atradīšoties galerijā un līdz šim neizmantotajās dienesta telpās. Tā būs sadalīta divās daļās: vienā būs liecības par vācu okupācijas laiku, kad šeit atradās ieslodzījuma vieta, otrā – šobrīd apskatāmā memoriāla tapšanas vēsture.

Visa informācija memoriālā būs pieejama trīs valodās – latviešu, angļu un krievu.


Līdzsvars starp emocijām un faktiem
Okupācijas muzeja vēsturnieks, vēstures doktors Uldis Neiburgs "Rīgas Apriņķa Avīzei" teic, ka, veidojot Salaspils nometnes vēsturei veltīto ekspozīciju, nācies darīt darbu, kas līdz šim nebija paveikts, proti, padomju laiku mītiem par Salaspils nometni, kurus papildināja ideoloģisku iemeslu dēļ uzturēti pārspīlējumi, pretstatīt dokumentāri pierādāmus faktus, turklāt atrast līdzsvaru starp bijušo ieslodzīto emocionālo pieredzi un akadēmiskiem pētījumiem. Turklāt tas bijis jādara tā, lai memoriāla apmeklētāji saņemtu pašlaik visprecīzākos faktus un tie būtu pasniegti pēc iespējas interesantāk un uzrunātu atbraukušos interesentus.

Jautāts, kas tad īsti bija Salaspils nometne, U. Neiburgs atbild, ka visaptverošākais ir apzīmējums "nometne". Vācu okupācijas laika dokumentos gan atrodams apzīmējums "paplašināts policijas cietums" vai "darba audzināšanas nometne", taču pārspīlēti esot salīdzinājumi, piemēram, ar Būhenvaldes nāves nometni un tamlīdzīgām vietām, kur cilvēki tiešām vesti, lai viņus iznīcinātu. Salaspils nometnes pastāvēšanas laikā tai cauri gājuši 23 tūkstoši ieslodzīto, un no tiem divi tūkstoši gājuši bojā.

Cik ilgi vēl ļaužu prātos dzīvos atmiņas par Salaspili kā koncentrācijas nometni, viņš neņemoties spriest, jo, veicot pētījumus par šīs nometnes vēsturi, viņam visu laiku nācies saskarties ar pretestību no krievu valodā rakstošo mediju puses. Šādām, Krievijas propagandas terminoloģijā runājot, "vēstures pārskatīšanas" tēmām ir bijis veltīts pat vesels raidījums kādā no Krievijas valdības kontrolētajiem televīzijas kanāliem, atklāj U. Neiburgs.

Kā atzīst Okupācijas muzeja pētnieks, veidojot ekspozīciju, ticis domāts, ka nav jau tik svarīgi skaitļi, cik tas, kas šeit patiesībā noticis. Totalitārā vara šeit ieslodzījusi gan savus iespējamos politiskos pretiniekus, gan tos, kuri negribēja dienēt leģionā vai nepildīja darba klaušas. Īpaši emocionālas ir to bērnu atmiņas, kuri šeit nonāca pēc vācu soda ekspedīcijām partizānu rajonos, taču tā ir tikai viena no ieslodzīto grupām. Līdztekus šīm atmiņām ekspozīcijas audiovizuālajā daļā būs pieejamas, piemēram, rakstnieka Miervalda Birzes un citu ieslodzīto atmiņas par Salaspils nometnē pavadīto laiku.


Gaidīti arī augsti viesi
Kā "Rīgas Apriņķa Avīzei" pastāstīja Salaspils novada domes pārstāve Lolita Balcerbule, ielūgums uz Salaspils memoriāla jaunās ekspozīcijas atklāšanas ceremoniju ir nosūtīts Valsts kancelejai un Saeimai, kā arī Ārlietu un Kultūras ministrijai. No ārvalstu viesiem aicināti būt klāt ir Baltkrievijas, Čehijas, Krievijas, Lietuvas, Polijas un Vācijas vēstniecības pārstāvji. Krievijas diplomātus jau no vēstnieka Viktora Kaļužnija laikiem tradicionāli ir interesējis, kas notiek Salaspils memoriālā un ap to.

Vai lūgto viesu vidū būs pašreizējais vēstnieks Latvijā – to salaspilieši nezināja sacīt.