Tikai mazliet vēl bija atlicis līdz brīdim, kad te varētu atsākties regulāri dievkalpojumi. Uz mirkli rokas bija nolaidušās, tomēr cilvēka ticība un cerība ir dažkārt neizskaidrojams fenomens. Tikai pāris dienu pēc ugunsnelaimes jau izskanēja pirmie vārdi: uzcelsim jaunu dievnamu! "Rīgas Apriņķa Avīze" skaidroja, kā veicas šajā svētīgajā darbā.
Kas noskaidrots izmeklēšanā?
Decembrī, stāvot pie Siguļu baznīcas krāsmatām, pašsaprotams bija jautājums: kāpēc tā noticis? Artūrs Veispāls darbojas Ādažu evaņģēliski luteriskās draudzes padomē un ir bijis Siguļu baznīcas restaurācijas projektu vadītājs. Arī pašlaik viņš atbild par draudzes īpašumu lietām. Uz "Rīgas Apriņķa Avīzes" jautājumu, vai draudzes locekļiem kļuvuši skaidrāki iemesli, kāpēc nodega senais, 1728. gadā celtais un daudz grūtākus laikus pieredzējušais dievnams, A. Veispāls teic, ka pašlaik policija vēl izmeklē ugunsgrēka izcelšanās iemeslus, tiek veiktas ekspertīzes, bet tās, protams, prasa daudz laika. Paši draudzes locekļi racionālāku izskaidrojumu šim negadījumam kā ļaunprātīga dedzināšana joprojām atrast nevar. Protams, tās ir tikai aizdomas.
Taču zināms, ka jau vasarā ir bijuši mēģinājumi nopostīt veco koka dievnamu, metot pa to ar degmaisījuma pudeli. Toreiz nelaimi izdevās novērst, bet šoreiz degšana sākusies agrā rīta stundā no ļaužu acīm apslēptākās altāra puses.
Turklāt, kā stāsta draudzes padomes loceklis, baznīcā nav atradies nekas viegli uzliesmojošs, arī nekas tāds, kas varētu izraisīt aizdegšanos. Neesot iemesla vainot arī elektroinstalācijas. Elektrība celtnei gan bijusi pievadīta, taču no sadales skapja laukā nācis tikai viens izejas vads, pie kura celtnieki varēja pieslēgt nepieciešamos rīkus. A. Veispāls vēl piebilst, ka celtniecības darbi baznīcā jau kādu laiku pirms ugunsgrēka bijuši pārtraukti.
Siguļu baznīcas krāsmatas 10. decembra rītā.
Vai jaunā baznīca tiks celta vecās vietā?
Ir skaidrs, ka baznīca Carnikavā būs, teic A. Veispāls. Jautājums esot, kāda tā izskatīsies un vai atradīsies tajā pašā vietā, kur nodegušais dievnams.
Savulaik, kad baznīca tika celta, faktiskais Carnikavas centrs atradās Gaujas labajā krastā – Siguļos. Taču kopš tā laika ir pagājuši turpat 300 gadi un dzīve ieviesusi pārmaiņas – Carnikavas centrs tagad atrodas Gaujas kreisajā krastā.
Daudziem draudzes locekļiem, kā atzīst A. Veispāls, emocionāli, protams, gribētos, lai jaunā baznīca ir turpat, kur 1728. gadā celtā, taču tā, iespējams, nebūs. Vispirms jau tāpēc, ka nav skaidrs, kādā stāvoklī pēc ugunsgrēka ir baznīcas pamati. Iespējams, ka jaunas ēkas celtniecībai tie vairs nevar tikt izmantoti.
Otrkārt, dievnamam vajadzētu atrasties pēc iespējas tuvāk cilvēkiem, tātad – Carnikavas centrā, nevis Siguļos. Arī atgriešanās pie celtnes kādreizējā veidola, proti, būvēt tādu pašu baznīcu kā nodegusī, nav vienīgā izvēle. Daļa atbalsta veco veidolu, bet vairākums draudzes padomes sliecas uz jauna un moderna, arī no drošības viedokļa uzticamāka dievnama celšanas pusi. Ja tā būs, nodegušās baznīcas vietā tiks uzstādīta piemiņas zīme.
Ziedo gan naudu, gan laiku
Ādažu evaņģēliski luteriskās draudzes padomes ārējās komunikācijas pārstāve Simona Čaupala teic, ka vietējā luterāņu draudze aptver apmēram 500 cilvēku, lai gan tās kodols ir 20–50 personu. Draudzē kalpo mācītājs Ivars Jēkabsons. Tradicionāli daļa draudzes locekļu apmeklē dievkalpojumus Baltezera baznīcā, savukārt daļa carnikaviešu pēc ugunsgrēka uz dievkalpojumu divas reizes mēnesī pulcējas Carnikavas tautas namā "Ozolaine".
Tagad ar vietējo uzņēmēju atbalstu draudze ik svētdienas pēcpusdienu pulcējas Carnikavas laivu mājā. No februāra vidus ik ceturtdienu turpat laivu mājā tiks rīkoti arī alfa kursi jeb ievadkurss kristīgajā ticībā.
Vēl draudzes pārstāve uzsver, ka draudze ik mirkli pēc ugunsgrēka jutusi gan pašvaldības, gan līdzcilvēku atbalstu. Tiesa, pašvaldība iespēju robežās palīdzējusi atjaunot arī nu jau nodegušo baznīcu.
Decembra ugunsnelaime notika brīdī, kad cilvēki vairāk nekā citkārt ir atvērti labdarībai, tāpēc jau no pirmajām dienām, gan ziedojot pa tālruni, gan iemaksājot Carnikavas baznīcas atjaunošanas fondā, draudze sākusi saņemt ziedojumus un turpina saņemt arī pašlaik. Ziedotāji ir gan pašmāju ļaudis, gan arī no ārzemēm. Vēl gan īsti neesot skaidrs, cik daudz naudas jauna dievnama būvei būs vajadzīgs, bilst S. Čaupala.
Vēl pagājušā gada novembrī 280 gadus vecajā baznīcā mierīgi ritēja tās atjaunošanas darbi. Neviens nezināja, kas notiks pēc pāris nedēļām.
Vēl viņa stāsta, ka cilvēki palīdz ne tikai ar naudu. Daudzi piedalījās talkā, kad bija jāsakopj baznīcas krāsmatas. Piemēram, nesen Ādažu draudzi uzmeklēja mūziķis Goran Gora, un februāra pirmajā pusē Baltezera baznīcā būs labdarības koncerts "Ar skatu uz debesīm". Pirms dažām dienām tautas namā "Ozolaine" notika kino diena, kurā ieeja bija par ziedojumiem, bet visa saziedotā nauda tika atdota Carnikavas baznīcas atjaunošanai.
Lai vismaz kaut kā pateiktu paldies gan tiem, kuri ziedojuši savus finanšu līdzekļus, gan laiku vai radošo enerģiju, kalpojot idejai par jaunas baznīcas celšanu, draudzes padome padomājusi par īpašām pateicības balvām, kuru izgatavošanai tiks izmantots ugunsgrēkā nesadegušais koks un naglas no vecās Siguļu baznīcas sienām.
Draudze aicina atbalstīt
Carnikavas baznīcai var ziedot gan Baltezera baznīcā, gan veicot pārskaitījumu uz Ādažu draudzes bankas kontu ar norādi "Carnikavas baznīcas atjaunošanai": Ādažu evaņģēliski luteriskā draudze, Baltezera baznīca, Ādažu novads, LV-2164, reģ. Nr. 90000345040, konts:
LV39UNLA0002000701636.
Tāpat Carnikavas baznīcas atjaunošanai var ziedot, zvanot uz maksas tālruņa numuru 90067001.
Sekot līdzi aktivitātēm, kas saistītas ar Carnikavas baznīcas atjaunošanu, var interneta vietnē www.carnikavasbaznica.lv.