Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Pētījumā, kas publicēts žurnālā "International Psychogeriatrics", analizēta 29 itāļu senioru vecumā no 90 līdz 101 gadam mentālā un fiziskā veselība. Čilento ir reģions Itālijā, kurā dzīvo daudz cilvēku vecumā virs 90 gadiem. Dalībnieki aizpildīja aptaujas anketas un intervijās atbildēja uz jautājumiem par dzīvē piedzīvotajām grūtībām, ticību, migrāciju un citiem. Tika apkopoti arī radinieku viedokļi par senioru rakstura iezīmēm.

Jaunākie dzimtas pārstāvji pārsvarā raksturoja savas ģimenes seniorus kā stūrgalvīgus, tādus, kam patīk pamācīt un kontrolēt citus. Taču pētījuma autori novēroja, ka senioriem piemīt arī spēja ātri atgūties pēc neveiksmēm un pielāgoties pārmaiņām. Kāds no pētījuma dalībniekiem, kurš nesen bija zaudējis sievu, stāstīja: "Pateicoties saviem dēliem, es pamazām atgūstos un jūtos labāk. Esmu cīnījies visu mūžu un vienmēr esmu gatavs pārmaiņām. Manuprāt, pārmaiņas nozīmē dzīvību un dod iespēju mums augt."

Pētījums parādīja, ka cilvēki, kam pāri 90, spējuši sevī apvienot šīs šķietami pretrunīgās īpašības – stūrgalvību un gatavību pārmaiņām. Viens no pētījuma autoriem Dilips Jeste stāsta: "Šie cilvēki ir piedzīvojuši smagus periodus savā dzīvē, mainījuši dzīvesvietas, zaudējuši mīļotos. Viņiem ir nācies tikt pāri šiem zaudējumiem, pieņemt to, ko nevar mainīt, un cīnīties par to, ko var."

Tika atklātas arī citas pētījuma dalībniekiem kopīgas iezīmes, to skaitā optimisms, spēcīga darba ētika, ciešas saites ar ģimeni, reliģiju un lauku vidi. Lielākā daļa senioru, kuri piedalījās pētījumā, joprojām ir fiziski aktīvi, veic mājas darbus un strādā dārzā. Tas dod viņiem dzīvē mērķi pat pēc cienījamā vecuma sasniegšanas.

Pētījumā tika salīdzināta senioru un viņu ģimenes jaunāko locekļu vecumā no 51 līdz 75 gadiem veselība. Vecāko senioru fiziskā veselība kopumā bija sliktāka, taču viņi uzrādīja labākus rezultātus spējā pieņemt lēmumus, bija pašpārliecinātāki nekā jaunākie radinieki.

Dilips Jeste to sauc par novecošanās paradoksu: lai gan fiziskā veselība pasliktinās, mentālās spējas joprojām saglabājas – vismaz šiem pētījuma dalībniekiem. "Kopumā šiem senioriem laimes izjūta un apmierinātība ar dzīvi ir augstā līmenī. Tas ir pretēji tam, ko mēs, iespējams, iedomājamies, kad iztēlojamies vecumdienas. Tātad novecošana nav tikai drūma un briesmīga padarīšana."

"Ir bijuši daudzi pētījumi, kuros mēģināts atklāt gara mūža noslēpumu. Pasaulē ir tā sauktās zilās zonas, kurās cilvēki vidēji dzīvo ilgāk nekā caurmērā pasaulē. Tā tas ir Itālijā, Grieķijā, Japānā, Kostarikā un Kalifornijā. Lielākoties pētījumi koncentrējušies uz šo cilvēku ģenētiku, diētu un fizisko veselību, nevis uz mentālo veselību un rakstura iezīmēm," saka Jeste.

Šādi pētījumi palīdz labāk izprast novecošanās procesu un, iespējams, gūt kādu atziņu par to, kā pagarināt mūžu. "Nav viena veida, kā nodzīvot 90 vai 100 gadus, taču pētījumi rāda, ka ir aspekti, kas ir patiešām svarīgi, piemēram, pašpārliecinātība un spēja pielāgoties pārmaiņām."