"Protams, ja skurstenis netiek tīrīts, tā arī notiek," sarunā ar "Rīgas Apriņķa Avīzi" rezumē sertificētais skursteņslaucītāju meistars Guntis Brakmanis no SIA "Skursteņmeistars", kas meklējama tepat Pierīgā – Olainē.
"Droši vien ne jums, ne visai Latvijai tas nav pārsteigums, ka skurstenis ir jātīra," komentējot jautājumu, kāpēc skursteņos mēdz aizdegties sodrēji, skaidro Guntis, piebilstot – tas attiecas gan uz mājām, kurās apkurei tiek izmantots cietais kurināmais (malka, granulas, ogles), gan gāze, gan šķidrais kurināmais. "To visu dedzinot, rodas dūmi, un skurstenī uzkrājas sodrēji. Tas ir degošs un uzliesmojošs produkts, un, ja skurstenis netiek tīrīts, ir tikai loģiski, ka tas viss aizdegas. Un tad deg ne tikai skurstenis, bet vēl viss cits arī," rezumē meistars.
Skurstenis jātīra vismaz reizi gadā
Taujāts, cik bieži skurstenis būtu jātīra, Guntis Brakmanis atgādina iepriekš teikto, ka kurināmais un apkures ierīces mūslaikos mēdz būt visdažādākās. "Piemēram, mājās ārpus Rīgas daudzviet ir saglabājušās podiņu krāsnis un vecie malkas pavardi, un šeit dzīvojošie cilvēki zina, ka skurstenis jātīra regulāri – vismaz reizi gadā."
Savukārt nesen celtajās mājās, kā zināms, vairs neiebūvē nedz podiņu krāsni, nedz malkas pavardu, tā vietā izvēloties malkas apkures katlu, kamīnu u.tml. "Šīs jaunās apkures ierīces kuras ar zemu dūmgāzes temperatūru, tās sevī neakumulē siltumu, kā to dara, piemēram, podiņu krāsnis, bet siltumu izdala tikmēr, kamēr malka deg. Šādu apkures ierīču, piemēram, granulu katlu, dūmvadi jātīra divas reizes gadā – pirms apkures sezonas līdz novembrim un apkures sezonas otrajā pusē pēc apkures sezonas beigām."
Meistars gan piebilst – skursteni var tīrīt arī janvārī, faktiski to var darīt visu gadu. "Protams, ja līst vai snieg un jumts ir slapjš un slidens, uz tā nevar tikt fiziski, taču šobrīd ir instrumenti, ar kuriem var tīrīt no apakšas un pakājes," skaidro G. Brakmanis.
Skursteņslaucītāju meistars Andris Mucenieks darbā.
Slapja malka – darvas ražošanas fabrika
Vaicāts, ko viņš ieteiktu izmantot tiem, kuriem krāsni un kamīnu patīk kurināt ar malku, un kāda malka, viņaprāt, būtu laba vai, tieši otrādi, slikta, Guntis Brakmanis pastāsta, ka "vissliktākā malka ir slapja malka. Ja apkurē tiek izmantota malka, galvenais nosacījums ir tas, ka tai jābūt divus gadus kaltētai un žāvētai un, vēlams, uzglabātai šķūnītī. Pēc divu gadu uzglabāšanas pareizos apstākļos malkai jābūt izžuvušai pilnībā," saka meistars, uzsverot – jo sausāka malka, jo mazāk sodrēju un kvēpu rodas. Ja krāsni kurina ar slapju malku, piemēram, rudenī cirstu bērzu, kas vēl nav pietiekami izkaltis, un tas notiek t.s. ekonomiskajā kurināšanas ierīcē, tiek radīta īsta darvas ražošanas fabrika.
"Un tad "dzīva" darva ir gan pašā katlā, gan arī skurstenī. Tā, kā zināms, deg ļoti labi, un tad nav nekāds brīnums, ka vienā brīdī viss aizdegas..." Pēc Gunta Brakmaņa domām, nav tik būtiski, kāda koka malku cilvēks izvēlas – ozola, priedes vai bērza, tomēr viņš ieteiktu izmantot lapkoku, jo egles un priedes malkā ir daudz sveķu, kas pastiprināti rada sodrējus un kvēpus.
Sauja kartupeļu mizu sodrēju degšanu neapturēs
Vai sodrēju izdedzināšanai skurstenī der arī tautas līdzekļi, piemēram, sentēvu izmantotā metode ar kartupeļu mizu dedzināšanu?
"Droši vien no savām vecmāmiņām esam par šo līdzekli dzirdējuši, taču nekāds sodrēju nezūdamības likums nepastāv," saka Guntis, skaidrojot, ka šobrīd gan apkures ierīces ir modernākas, gan veikalā ir nopērkami speciāli ķīmiskie līdzekļi, kas palīdz atbrīvoties no sodrējiem. "Tie patiešām ļauj nedaudz atbrīvoties no sodrējiem, kļūt tiem sausākiem un dūmvadam attīrīties, taču ir jāatceras, ka klāt visam vēl nāk dūmvada mehāniskā tīrīšana, jo sodrēji jau nekur nepazudīs. Ja skursteni netīrīs mehāniski, sodrēju plēksnītes un darva vienubrīd var aizdegties."
Atgriežoties pie jautājuma par kartupeļu mizu izmantošanu, meistars ar smaidu saka: "Mūsu senči noteikti bija gudri cilvēki. Un, ja kādam šī leģenda par mizu izmantošanu šķiet ticama – lūdzu, nekādu problēmu! Lai iet kartupeļu mizas, taču sodrēju degšanu un ugunsgrēku tās neapturēs."
Viss pašu rokās
Jautāts, kas vēl ir riska faktori bez sodrējiem un darvas veidošanās apkures katlā un skurstenī, Guntis Brakmanis teic: "Ir jāveic krāsns vizuālā apskate – lai visas durtiņas turētos cieši, lai tās būtu kārtīgi iemūrētas. Apkures iekārtai ir jābūt kārtīgi uzmūrētai, blīvai; nedrīkst būt nekādas plaisas, tai ir jābūt kārtīgi pievienotai pie dūmvada," meistars uzskaita it kā vispārzināmas lietas, kam jāpievērš uzmanība. "Un, protams, ir ugunsdrošības noteikumi, kuri būtu jāievēro, turklāt ikvienam cilvēkam pašam ir jārūpējas gan par savu apkures ierīci, gan dūmvadu."
Tiesa, šajā jomā Guntis Brakmanis un viņa kolēģi esot redzējuši visādus brīnumus, turklāt viņš min pagājušogad apstiprinātos Ugunsdrošības noteikumus, kas nosaka to, ka tagad savā privātmājā īpašnieks pats ir atbildīgs gan par savu apkures ierīci, gan dūmvadu.
"Tātad vairs nav obligāts nosacījums, ka dūmvads jātīra skursteņslauķim. Agrākie noteikumi nosacīja, ka tas jādara speciālistam, kas būtu tikai loģiski; tagad katrs var darīt, ko un kā grib, arī dūmvadu tīrīt pats, kas, visdrīzāk, nozīmē to, ka var netīrīt vispār... Ja Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienests to vairs neuzrauga un nekontrolē, ir loģiski, ka ugunsgrēku skaits tikai palielinās," konstatē SIA "Skursteņmeistars" pārstāvis, uzsverot – ir nozīme tam, vai skursteni tīra "zupas vārītājs vai kurpnieks" vai tomēr profesionāls skursteņslauķis.
“Šī ir mūsu skursteņslaucītāju komanda pirms 20 gadiem, un es esmu redzams pa labi,” saka Guntis Brakmanis