Viņš uzsvēra, ka aizvien ir jādomā, kā palīdzēt patvēruma meklētājiem iekļauties sabiedrībā. Lielākās problēmas joprojām sagādā valodas apgūšana, ko trīs mēnešos ir grūti izdarīt, kā arī dzīvesvietas atrašana. "Tas viss ir jārisina diezgan ātrā tempā," uzsvēra Grūbe, piebilstot, ka tad attiecīgi personas varētu sākt arī strādāt.
Viņš nenoliedza, ka arī pabalstu apmērs, īpaši ģimenēm ar bērniem, ir izšķirošs lēmumam pamest Latviju.
Grūbe arī piebilda, ka, neskatoties uz sarežģīto situāciju pēc "Mucenieku" pamešanas, cilvēki netiecas tajā visiem spēkiem palikt.
Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā patlaban uzturas 62 cilvēki. Grūbe skaidroja, ka divu gadu laikā, kopš aizsākusies Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas programma, centrs ir uzņēmis 367 cilvēkus. Paralēli ir arī ikdienas rūpes, proti, cilvēki, kuri paši patvaļīgi šķērso valsts robežu - to gadā ir ap 200.
Starp "Muceniekos" nonākušajiem liela daļa ir no Sīrijas, Afganistānas, Irākas, bet pēdējā laikā arī Armēnijas, Azerbaidžānas, Tadžikistānas un Krievijas.
Grūbe lēsa, ka centrā kopumā līdz šim ir uzturējušies ap 2500 patvēruma meklētāju, tomēr tas ir tikai aptuvens skaits.
Centra vadītājs arī noraidīja apgalvojumus, ka vietējie iedzīvotāji pret patvēruma meklētājiem būtu neiecietīgi. "Attieksme nav tik krasi noraidoša, kā brīžiem tiek pasniegts," viņš norādīja.