"Liels un vecs koks ir bagāta dzīvotne, kas dod mājvietu daudzām radībām, sākot no lieliem putniem un beidzot ar sīkiem kukaiņiem, sūnām un ķērpjiem. Vecie koki piesaista lielu dabas daudzveidību un veido īpašu mikroklimatu savā vidē, un tie ir arī Latvijas valsts pirmsākumu liecinieki, būtiska mūsu kultūrvēstures vērtība un identitātes daļa," savu lēmumu pamato LDF.
"Dižkoki ir cienījami un godājami - tie ir nodzīvojuši garu mūžu, savas dzīves laikā dodot patvērumu neskaitāmām dzīvajām būtnēm. Tie ir dabas vērtība un liecība par mūsu senčiem, to dzīvesveidu un vērtībām. Tāpēc Latvijas simtgades gadā mēs vēlamies godināt visus Latvijas dižkokus - gan esošos un jau apzinātos vecos kokus, gan arī tos, kas vēl nav atklāti, un tos, kuri vēl tikai aug, lai kļūtu par dižkokiem nākotnē," piebilda LDF padomes priekšsēdētāja Inga Račinska, "valsts aizsardzībā nonāk koki, kas sasnieguši noteiktus stumbra apkārtmēra un augstuma kritērijus, tomēr dižs savā dzīvotnes dāsnumā un saudzējams ir jebkurš cienījama vecuma koks, arī vecvecāku stādītā ābele vai liepa pilsētas apstādījumos."
LDF skatījumā, dzīvotne, kas veidojas lielā kokā, ir kā pilsēta ar ielām, mājokļiem un aktīvu sabiedrisko dzīvi. Tā veca koka lielajos zaros ligzdu var būvēt lielie putni, piemēram, baltie stārķi. Lielākos dobumos var ligzdot meža pūce, bet, ja koks ir ūdens tuvumā, arī gaigala vai lielā gaura. Nelielos dobumos, savukārt iekārtojas mazie dobumperētāji putni, piemēram, dzilnīši, dažādas zīlītes un melnie mušķērāji.
Koku lapotnē dzīvo simtiem kukaiņu sugu. Saules apspīdēts stumbrs un zari ir vieta, kur aug dažādi ķērpji, bet ēnā un mitrumā, savukārt mājo citas sugas, tostarp aizsargājami ķērpji un sūnas. Uz veco koku stumbra aug piepes, to skaitā arī īpaši aizsargājamās. Gareniskās plaisās vai zem atlupušas mizas pa dienu patveras sikspārņi, bet plaši dobumi ar prauliem ir daudzu vaboļu dzīves vieta. Retajam kukainim lapkoku praulgrauzim tā ir vienīgā piemērotā dzīvesvieta. Jo vecāks kļūst koks, jo vairāk tā lapotnē, zaros un stumbrā rodas mājvietas dažādiem organismiem - uz viena veca koka var saskaitīt no 50 līdz pat 400 sugām. Arī pēc tam, kad koks savu mūžu ir nodzīvojis, tas turpina dot mājvietu citām dzīvām radībām - atmirusi koksne ir dzīvotne pat lielākam sugu skaitam nekā dzīvs koks.
Kokiem pilsētā ir vēl lielāka nozīme cilvēka dzīvē - tas ir visefektīvākais veids gaisa kvalitātes uzlabošanai, uzsver LDF. Koki samazina gaisa piesārņojumu ielās, uztver lietusūdeni, mazinot noteku sistēmas slodzi, un kopumā ievērojami uzlabo mikroklimatu pilsētā, it īpaši sausā un karstā laikā.
Latvijas Dabas fonds šogad iesaka īpaši rūpēties un gādāt par vecajiem kokiem, piemēram, ja koks aug lauka vidū, tam visvairāk kaitē sakņu bojāšana, aparot zemi līdz pat stumbram. Tāpēc zem lielā koka vainaga jāsaglabā zālājs vismaz koka vainaga laukuma lielumā. Arī pilsētas kokiem svarīgi saudzēt saknes. Ja koks ir bojāts un ir doma to nocirst, LDF aicina konsultēties ar ekspertiem-arboristiem. Arī bojātus kokus var glābt, un prasmīgi speciālisti nodrošinās arī to drošību cilvēkiem un apkārtējai videi. Savukārt, lai izaugtu jauns lielais koks, paies vismaz 100 gadi.
Daudzi vecie dižkoki esot ieauguši brikšņos un krūmos, kas tos noēno. Tad lielie koki kalst, bet pie saulainām vietām pieradušās sūnas, ķērpji un kukaiņi ir spiesti pamest šo koku vai iet bojā. Tāpēc jāizcērt alkšņi, kļavas, egles, bērzi, kas ieauguši lielo koku vainagā. "Iestādi koku. Iespējams, tas būs nākotnes dižkoks," mudina LDF.
Lai pievērstu uzmanību lielajiem kokiem, fonds plāno šogad rīkot vairākas talkas sadarbībā ar dižkoku ekspertiem un koku kopšanas speciālistiem, kurās rādīs, kā parūpēties par lielajiem kokiem. Tāpat Latvijas Dabas fonda dabas novērojumu portālā "dabasdati.lv" taps īpaša sadaļa dižkoku ziņošanai.
LDF Gada dzīvotni nosauc kopš 2015. gada, lai pievērstu sabiedrības uzmanību dabas daudzveidības saglabāšanas nozīmei. 2015. gada dzīvotne bija bioloģiski vērtīgie zālāji, 2016. gadā - niedrāji, bet pērn - lauku sēta.