Pateicīgs Valsts prezidentam
Taujāts par pašreizējām izjūtām, Ilmārs Poikāns teic, ka vēloties pateikties Valsts prezidentam par dotās iespējas izmantošanu, taču piebilst, ka šis lēmums viņa skatījumā nav uzvara: "Tas nemaina tiesas spriedumu, tikai novērš tiesas sprieduma negatīvās sekas. Tāpēc to nevar uzskatīt par uzvaru. Esmu veltījis astoņus gadus, lai cīnītos ar sistēmu, vai, precīzāk sakot, mani astoņus gadus čakarēja..."
Viņaprāt, tādu resursu nākamajiem trauksmes cēlējiem var arī nebūt, un, tam, ka viņš bijis tik neatlaidīgs, ir sava cena, ko ne visi ir gatavi vai var maksāt.
"Tiesvedības un izmeklēšanas laikā likumdošanā ir iestrādāti līdzekļi, kā to visu varēja izdarīt daudz ātrāk. Arī manā gadījumā to visu varēja izdarīt daudz ātrāk, taču kaut kādu iemeslu mani izlēma saukt pie kriminālatbildības un notiesāt," I. Poikāns rezumē un atzīst, ka jau pēc Valsts prezidenta lēmuma publiskajā telpā saņēmis dīvainus komentārus, taču, visticamāk, uz tiem neatbildēs. "Varu vien piebilst, ka visi dati toreiz tika publicēti anonīmi – bez vārdiem un personas kodiem; tikai ministrijām un Saeimai tika nodoti pilnīgi dati." LU pētnieks gan uzsver – rezumējot visu notikušo, viņam tagad ir morāls gandarījums.
"Caurumiem" uzmanību vairs nepievērš
Vai toreiz, pirms astoņiem gadiem, zinot, kādā epopejā notikušais izvērtīsies, Ilmārs Poikāns būtu izmantojis sistēmas "caurumu" un nopludinājis datus? "Toreiz jau to nevarēja ieplānot. Tagad atskatoties, manuprāt, lielākā kļūda bija mana pārliecība, ka policija spēs pieņemt loģiskus lēmumus, un sadarbošanās ar viņiem."
Savukārt tagad pētnieks drošības pēc, kā pats ar smaidu teic, sistēmās neielūkojas un "caurumiem" uzmanību nepievērš. "Toreiz tiešām to "caurumu" atklāju netīšām, kā lietotājs strādājot ar EDS (Elektroniskās deklarēšanās sistēmu), kas, teiksim tā, nestrādāja loģiski, tāpēc arī šo nepilnību atklāju," vēl piebilst I. Poikāns.
Valsts iestādes domā par IT drošību
Vai pēc toreiz notikušā, viņaprāt, valsts iestādes ir padomājušas par savu kiberdrošību un kādus secinājumus izdarījušas?
"To jau norādīja arī prezidents savā lēmumā, un tas tika pieminēts arī tiesas procesā – ka "NEO incidents" un "De facto" publicētie dokumenti lika pieņemt lēmumu par to, ka valsts iestādēm katru mēnesi jāpublicē savu darbinieku atalgojums. Tas ir daudz labāk nekā tad, ja to dara reizi gadā, jo šādi var redzēt dinamiku," skaidro LU pētnieks, uzsverot – pēc šī gadījuma paātrinājās arī likumdošanas pieņemšana par IT drošību, paātrinājās arī CERT.lv izveide.
"Reāli tika pastiprināta iestāžu IT drošība, un vairs negāja cauri formāli testi. Teiksim tā: šim gadījumam ir arī pozitīva ietekme, un tas nostrādāja kā katalizators," rezumē Ilmārs Poikāns.
Sods – piespiedu darbs
Atgādināsim, ka I.Poikāns tika tiesāts par to, ka pirms septiņiem un astoņiem gadiem, izmantojot drošības "caurumu" Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā, nopludināja apmēram 7,4 miljonus dokumentu 120 gigabaitu apjomā. Datu nopludināšana notika triju mēnešu laikā 2009. vai 2010. gadā, bet par notikušo tika paziņots 2010. gada 14. februārī Latvijas TV raidījumā "De facto".
Atbildību par notikušo uzņēmās toreiz uzņēmās "Ceturtās Atmodas Tautas armija" (4ATA) un tās vadītājs, kas slēpās zem pseidonīma "Neo". Sekojošo mēnešu laikā viņš, izmantojot interneta komunikācijas tīklu Twitter, publiskoja valsts uzņēmumu algu sarakstus, bet 18. aprīlī pārtrauca to darīt un paziņoja par aiziešanu pagrīdē.
11. maijā policija aizdomās par saistību ar noplūdi aizturēja LU pētnieku Ilmāru Poikānu, kas tuvāko dienu laikā notikušajā atzinās un apgalvo, ka darbojās viens. Sekoja septiņus gadus gari tiesu darbi, kuru rezultātā Augstākās tiesas Krimināllietu departaments atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas spriedumu – 60 stundu piespiedu darbu.
Apžēlošanas pamatā – Satversmes panti
Kā "Rīgas Apriņķa avīzei" skaidro Valsts prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis, apžēlošanas likums vainas atzīšanu un izdarītā nodarījuma nožēlošanu neparedz kā priekšnoteikumu personas apžēlošanai.
"Valsts prezidents apžēloja Ilmāru Poikānu, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 45. pantu un Apžēlošanas likuma 4. pantu. Konkrētajā gadījumā tika vērtēts tas, ka sabiedrības ieguvums no Ilmāra Poikāna rīcības ir bijis ievērojami lielāks nekā viņa nodarījuma sekas. Tas ir sekmējis atklātību un caurspīdīgumu valsts pārvaldē, kā arī pievērsis uzmanību valsts informācijas sistēmu drošībai."
Advokāte Krista Milberga: Poikānam sodāmība nav noņemta
"Ilmārs Poikāns tika notiesāts par noziedzīgu nodarījumu. Spriedums stājies likumīgā spēkā. Apžēlošanas likuma 3.pants ir izsmeļošs, un no tā satura izriet, ka iesniegt apžēlošanas lūgumu nevar notiesāta persona, kura nav uzsākusi izciest sodu. Man nav zināmi konkrētās lietas faktiskie apstākļi, bet Valsts prezidenta tiesības kādu apžēlot nav apšaubāmas. Prezidenta apžēlošanas akts nav jāmotivē un tas arī nav pārsūdzams," "Rīgas Apriņķa avīzei" skaidro individuāli praktizējošā zvērināta tiesu advokāte Krista Milberga.
"No publiski pieejamās informācijas ir saprotams, ka Valsts prezidents ir apžēlojis Ilmāru Poikānu no soda, bet nav noņēmis sodāmību (Apžēlošanas likuma 2. panta piektais punkts), kas nozīmē, ka Ilmāram Poikānam (Neo) saglabājas sodāmība ar visiem citos likumos paredzētiem ierobežojumiem ieņemt amatus. Ņemot vērā minēto, nekādā gadījumā nevar teikt, ka prezidents Poikānu ir attaisnojis! Tā nav. Neo tika notiesāts, bet Valsts prezidents viņu apžēloja, atbrīvojot no soda un tā izciešanas, taču – nedzēšot sodāmību."