VDK dokumenti jeb tā dēvētie čekas maisi pašlaik atrodas Latvijas Nacionālajā arhīvā un Satversmes aizsardzības birojā. Arhīvā atrodas dokumenti par cietušajiem, bet Satversmes aizsardzības birojā glabājas ziņas par aģentiem un ziņotājiem.
Dokumentu pārvešana nebūs vienkārša. Arhīvs Skandu ielā atrodas industriālā teritorijā, uz kurieni ved ceļš bez ietves, bez apgaismojuma un nav remontēts jau ilgus gadus. Bijušajā Radiotehnikas rūpnīcas telpās jau tagad dokumenti krājas uz grīdas milzīgā telpā, kas ir dokumentu glabāšanai nepiemērota un ir bez atbilstošas ventilācijas.
"Mums nav naudiņas, lai nopirktu plauktus, mēs gaidām jauno gadu," atzīst Nacionālā Arhīva direktore Māra Sprūdža. Sākotnēji jāiekārto dokumentiem piemērota, ventilēta, ugunsdroša telpa. Jānodrošina fiziska nakts apsardze, kas tagad nav un arī jādomā par darbiniekiem, kas zina kā jāstrādā ar VDK kartotēku.
"Mēs esam rēķinājuši, ka arhīvam vajadzētu minimāli kādus 75 000, tas ir pats minimums. Cik vēl vajadzēs birojam, lai sagatavotu nodošanu, pārvešanu un kas notiks ar personāla izmaksām, tas vēl ir jautājums," saka Sprūdža. Latvijas Nacionālā arhīva direktores aptuvenie aprēķini liecina, ka neskaitot telpas iekārtošanu un citus tehniskus jautājumus, VDK dokumentu pārvešanai vien būtu nepieciešams vismaz pusgads. Tas arī nozīmē, ka visu to laiku kartotēka pētniecībai nebūs pieejama.
Kā ziņots, Saeima nodeva izskatīšanai komisijās likumprojektu, kas paredz Satversmes aizsardzības birojā esošo VDK dokumentu nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam līdz nākamā gada 1.jūnijam.
Iepriekš nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) piedāvātajā likumprojektā bija iecerēts nodot VDK dokumentus arhīvam līdz nākamā gada 1. martam.
Termiņš no 1. marta mainīts uz 1. jūniju pēc VDK dokumentu izpētes komisijas lūguma, lai tas netraucē pētniecības darbu, aģentūrai LETA pastāstīja Saeimas deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK).
Politiķis arī skaidroja, ka likumprojekts paredz brīvu pieeju VDK dokumentiem jebkurai fiziskai personai pēc tam, kad dokumenti būs nonākuši arhīvā. Iecerēts, ka tam vajadzētu ļaut saņemt informāciju kopā ar cilvēku vārdiem un uzvārdiem. Vaicāts, vai varētu raisīties diskusijas par šāda nosacījuma pareizu juridisku formulēšanu, politiķis šādu iespēju neizslēdza.
Komisijām nodotais likumprojekts arī nosaka, ka minētos dokumentus ar zinātniskajiem komentāriem jāpublicē līdz 2018. gada beigām.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka VDK dokumentu izvietošanai Nacionālajā arhīvā vajadzīgs papildu finansējums - 30 000 eiro ir nepieciešamas telpu pielāgošanai, bet vēl 20 000 eiro - speciālajām glabāšanas iekārtām kartotēkām un lietvedības lietām. Vēl glabātavām jānodrošina papildu apsardze, kas gadā varētu izmaksāt 24 000 eiro.
Pēc likumprojekta iesniedzēju domām, ar šo soli tiks veicināta atklātība, totalitārā okupācijas režīma un sabiedrības vēstures zinātniska izpēte, "okupācijas perioda sarežģīto procesu apzināšanās".
Ar likumprojektu sākotnēji bija paredzēts atrisināt situāciju, ka pētniekiem nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, lai izmantotu Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra telpas, kur pašlaik glabājas VDK dokumenti.