– Kādas šodien ir iespējas sabiedrībai iesaistīties vides politikas veidošanā?
– Viens ir formālais ceļš, proti, nevalstiskajām organizācijām ir iespēja sniegt priekšlikumus par tiesību aktu projektiem un politikas plānošanas dokumentiem to izstrādes stadijā, tāpat arī par dabas aizsardzības plāniem, teritorijas plānošanas dokumentiem. Daudzas organizācijas šo iespēju izmanto.
Piemēram, tagad ir aktuāls jautājums par koku ciršanas noteikumiem, kuros dabas organizācijas ir aktīvi paudušas viedokli. Tomēr bez šī oficiālā procesa iespēja iesaistīties vides politikas veidošanā ir arī caur vides organizāciju apvienību.
Viens no labiem piemēriem ir Vides konsultatīvā padome, kurā ir pārstāvētas 20 vides organizācijas, un tajā reizi mēnesī pulcējas vēlēti vides nevalstisko organizāciju pārstāvji. Šajā sanāksmēs organizāciju pārstāvji ar ministrijas un citu institūciju pārstāvjiem var apspriest dažādus aktuālos jautājumus vai iniciēt kādu jautājumu risināšanu. Ministrija periodiski rīko arī plašākus sabiedriskos forumus par aktuāliem jautājumiem vides jomā, kuros pulcējas plašs interesentu loks, tādējādi ir iespējams apzināt problēmas, kas, veicot ikdienas darbus, dažreiz paliek ārpus pietiekamas uzmanības loka.
– Sabiedrisko organizāciju darbības efektivitāte bieži ir atkarīga no finansējuma. Vai sabiedriskās vides organizācijas var pretendēt uz līdzīgu bāzes finansējumu, kādu tagad saņem politiskās organizācijas?
– Finansējumu organizācijas darbības atbalstam konkursa kārtībā piešķir Sabiedrības integrācijas fonds, taču tur, protams, vides organizācijām ir jākonkurē ar citu darbības jomu organizācijām, tādēļ finansēti tiek tikai dažu vides organizāciju projekti. Arī LVAF ir valsts budžeta programma, tādēļ, dalot valsts līdzekļus, finansējums nedrīkst dublēties.
Alda Ozola, uzklausot vides aktīvistus.
– Savulaik tu pati darbojies vides nevalstiskajās organizācijās, tāpēc varbūt labāk redzi, kas būtu nepieciešams, lai sabiedrības un valsts sadarbība vides jomā veidotos konstruktīvāk?
– Lai gan sabiedrības līdzdalība daudzos procesos ir obligāti paredzēta, tomēr jāvērtē tās norises forma. Dialogs var noritēt formāli, taču ir daudz labāk, ja iesaistītās puses parāda labu gribu un ieklausās viena otrā, atrodot labāko risinājumu. Nepietiekama komunikācija rada daudz nevajadzīgu problēmu visiem – gan cilvēkiem, gan videi. Domāju, ka, veidojot dažādas konsultatīvas institūcijas un citas sarunu platformas, esam izraudzījušies perspektīvu virzību.
"Zaļi Ādaži": Ja degradēsim zaļo vidi, cilvēkam dzīvot novadā nebūs lielas vēlmes
Ādažu novada Ataru ciemā, meža ielokā atrodas bijušā Rīgas mēra Gundara Bojāra bioloģiskā saimniecība. Jau vairākus gadus viņš audzē ekoloģiskas upenes, smiltsērkšķus un aktīvi darbojas vides nevalstiskajā organizācijā "Zaļi Ādaži".
– Sociālajā tīklā "Facebook" diezgan bieži redzamas "Zaļu Ādažu" ziņas un tavi raksti. Pastāsti tuvāk par šo iniciatīvu!
– Organizācijā "Zaļi Ādaži" darbojas cilvēki, kam nav vienaldzīga vide visdažādākajos tās aspektos. Esmu viens no tās atbalstītājiem un dalībniekiem. Liekam galvas kopā, meklējam idejas un risinājumus.
– Kādas ir "Zaļu Ādažu" pēdējā laika galvenās aktivitātes?
– Šogad galvenie darbi padevušies tādi politiski. Izstrādājām organizācijas programmu, bet galvenais – sagatavojām priekšlikumus Ādažu novada teritorijas attīstības plānojuma grozījumiem. Atzīmējām no vides aspekta būtiskākās Ādažu novada vietas, kas, sēžot domē, nav redzamas. Dabā viss izskatās citādāk un ir daudz vieglāk izprotams, kas ir tās vērtības, kuru dēļ cilvēki dzīvo Ādažos.
– Vai kāds no priekšlikumiem ir jau iestrādāts šajā dokumentā?
– Jā, daudzas idejas jau pieņemtas. Galvenais – ir apzinātas novada ainaviskās vērtības. Kā atsevišķa sadaļa tam pievienots ainavu plāns. Tajā izdevās iekļaut daudzas savulaik aizmirstas dabas vērtības, tādas kā Karātavu kalns, Jūgezera apkārtne, Ataru birzs un putnu vērotāju iecienītās Eimuru pļavas. Pamainījām arī daudzas no ceļu trasēm, ar kurām bija iecerēts krustu šķērsu izvagot visus Ādažu mežus. Ja degradēsim šo zaļo vidi, arī cilvēkam dzīvot mūsu novadā nebūs lielas vēlmes.
Pašlaik nākotnes perspektīva šķiet cerīga – domājot par mūsu mežu nākotni, veidojam kontaktus ar SIA "Rīgas meži". Jāievēro, ka pēc poligona paplašināšanas lielākās novada iedzīvotājiem pieejamo mežu platības atrodas tieši "Rīgas mežos", tajā skaitā – pie Ataru ezera, kur esam iecerējuši iekārtot atpūtas zonu. Uzskatām, ka mežu izmantošanas funkcijas piepilsētu mežos ir jāpakārto rekreācijas vajadzībām.
Iepriekš:
Vides brīvprātīgie sargi Atmodas laikā un šodien
