Viņasprāt, labs piemērs, kas no vārdiem par zaļo dzīvesveidu pietuvina arī darbiem, ir tas, ko šogad sākusi īstenot dārzniecība "Dreiliņu stādi", proti, Ziemassvētku eglīšu noma.
Lauzt Ziemassvētku eglīšu ciršanas tradīcijas dārzniecības "Dreiliņu stādi" īpašniekus ierosinājuši vairāki apsvērumi: vispirms jau aplēses, ka ik gadu uz Latvijas galvaspilsētu tiek atvesti aptuveni 500 tūkstoši eglīšu, kas pēc svētkiem tiek izmestas atkritumos. Tas patiesībā nav nemaz tik labs zaļa un dabu saudzējoša dzīvesveida piemērs.
Turklāt cerīga nākotne, pēc U. Podnieces domām, nav arī lielākajai daļai lielveikalos nopirkto eglīšu podiņos. Ne jau katram, kurš eglīti nopērk, ir balkons vai cita piemērota vieta, kur to pēc svētkiem nolikt un vēlāk iestādīt. Dažkārt tās iet bojā jau svētku laikā, kad, priecājoties par rotājumiem un sveču liesmiņām, aizmistas kociņu aplaistīt.
Valstīs, kurās skujkoku mežu ir mazāk, piemēram, Vācijā vai Anglijā, jau gadiem Ziemassvētku laikā pastāv izvēle – izrotāt māju ar mākslīgo eglīti vai nomāt dabīgo. Iet šādu eglīšu iznomāšanas ceļu pirmo gadu izvēlējusies arī stādu audzētava "Dreiliņu dārzniecība". U. Podniece teic, ka, uzsākot šo pakalpojumu, protams, domājuši arī par vismaz simbolisku peļņu, taču atteikušies no tik izplatītās prakses pārdot jau nocirstas eglītes, kas augušas stādu audzētavā Cesvaines pusē.
Protams, tirgus diktē savus noteikumus. Pārlūkojot internetā mākslīgo eglīšu cenas, redzams, ka tās maksā, sākot no nepilna desmita līdz pat pusotram simtam eiro, un, ja negadās kas neparedzēts, kalpo vairākus gadus. Latvijā augušas un uz Ziemassvētkiem nocirstas eglītes cena svārstās no trim līdz pieciem eiro par pavisam maziem kociņiem līdz pat vairāk nekā 800 eiro par septiņus astoņus metrus garu egli. Taču šīs egles mežā vai stādu audzētavā vairs neatgriezīsies.
Dārzniecības piedāvāto eglīšu nomas maksa ir samērojama ar to, ja tiktu pirkta divus trīs metrus gara parastā Latvijas eglīte, taču tikai ar retiem izņēmumiem tā aizies bojā. Turklāt uzreiz pēc svētkiem iznomātājs to paņems atpakaļ, atdodot nomniekam drošības naudu.
Parasti, cērtot vai pērkot Ziemassvētku eglīti, reti iedomājamies, ka tas ir kaut kas pretējs zaļajai domāšanai; vēl mazāk, esot mežā ar cirvi vai zāģi un lūkojoties pēc Ziemassvētku eglītes, atskārstam, ka postām dabu. Žēlums reizēm parādās, kad pēc svētkiem jau apkaltusī eglīte jāizmet ārā, teic U. Podniece, tūlīt arī piebilstot:, lai vēlāk nebūtu žēl, jāsaprot, ka mēs tomēr neesam dabas valdnieki un arī katrs dabai neatņemts kociņš ir tikai ieguvums.
Taču, kā atzīst zaļā projekta idejas atbalstītāja, patiesības atklāšanas brīdis vēl ir tikai priekšā. Tie, kuri jau eglīti iznomājuši, slavē dārzniekus, ka ideja ir laba, lai gan nav zināms, vai nākamgad viņi rīkosies tāpat. Pagaidām katram paliek izvēle, kur likt komatu starp vārdiem "cirst nav labi nomāt".
publicitātes
Vismaz vārdos zaļi domājošu cilvēku starp mums ir ļoti daudz. Ikdienā tas nozīmē, ka 11 mēnešus gadā runājam par to, ka jāsaudzē daba, rūpējamies par augiem mājās uz palodzes vai dārzā, ja tāds ir, bet, tuvojoties Ziemassvētkiem, senu tradīciju vārdā dodamies uz mežu cirst eglīti vai, kam tādu iespēju nav, nopērkam jau uz tirdzniecības vietu atvestu eglīti, "Rīgas Apriņķa Avīzei" teic skolotāja Undīne Podniece.