Arhīvs Rīgas apriņķa portāls

Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums paredz, ka šo objektu izpētes, konservācijas, restaurācijas, remonta un citu atjaunošanas darbu finansēšanai no valsts budžeta līdzekļiem tiks izveidota sakrālā mantojuma finansēšanas programma.

Arī pašvaldības varēs piedalīties sakrālā mantojuma uzturēšanā. Pašvaldībām būtu tiesības no sava budžeta piešķirt finansējumu izpētei, būvprojektu izstrādei, konservācijai, restaurācijai, atjaunošanai, pārbūvei, remontu darbu veikšanai un labiekārtošanai.

Jaunizveidoto programmu administrētu un lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņemtu VKPAI, bet priekšlikumus finansējuma sadalei sniegtu reliģiskās savienības/baznīcas vai reliģiskā organizācija, kura neietilpst nevienā reliģiskā savienībā. Pieteiktos projektus izskatītu jaunizveidota konsultatīva institūcija - Sakrālā mantojuma padome.

Finansējums likuma īstenošanai jāparedz vidējā termiņa budžeta ietvarā. 2018.gadā projektu realizēšanai nepieciešams viens miljons eiro, bet 2020.gadā - papildu finansējums 500 000 eiro apmērā.

Reliģiskā savienība/baznīca savu projektu varētu iesniegt līdz kārtējā gada 31.decembrim, iesniedzot vienu, kopēju priekšlikumu sakrālā mantojuma objektu atjaunošanai, norādot objektus prioritārā secībā.

Baznīcu pieteikumi atbalstam tiktu vērtēti pēc sakrālā mantojuma objekta faktiskā stāvokļa, publiskās pieejamības, autentiskuma nodrošināšanas un oriģinālās substances saglabāšanas, atjaunošanas darbu izmaksu atbilstības vietējam tirgum un paredzēto darbu atbilstība tiesību aktu un VKPAI izvirzītām prasībām. Tāpat likumā ietilpst pieteikto projektu prioritātes noteikšanas kritēriji.

Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale norādīja, ka VKPAI administrētās Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas kopējais finansējums 2016.gadā bija 856 386 eiro, kas, ņemot vērā finansējuma nepieciešamību arī citu kultūras pieminekļu neatliekamai glābšanai, ir nepietiekams dievnamu - kultūras pieminekļu izpētei, glābšanai un restaurācijai.

Laika posmā no 2013. līdz 2016.gadam valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā ir iekļauti 112 sakrālā mantojuma objekti, no tiem 19 kulta celtnes un 93 mākslas pieminekļi.

"Padomju laikā daudzas baznīcas draudzēm tika atņemtas, gājušas bojā, izpostītas vai pārveidotas. Līdz ar dievnamu izpostīšanu tika degradēta arī ar tiem saistītā kultūrvēsturiskā vide, mācītājmuižu apbūve, raksturīgā pilsētu un lauku ainava. Atgūstot neatkarību, sākās apjomīgs dievnamu atjaunošanas darbs, pamestās baznīcas ir atguvušas savu vizuālo tēlu un garīgo saturu, ir pievērsta uzmanība cilvēka dzīves kvalitātei. Finansējums lielākoties iegūts no ziedojumiem, bet nozīmīgu daļu sedz arī Eiropas Savienības fondu, Eiropas ekonomiskās zonas, VKPAI, pašvaldību un Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālais atbalsts," skaidroja Kokale.